Vides ministru padomē tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, tostarp vides politikā, kuas pārraudzību no 1. jūlija uzņemsies Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Ministri apstiprināja secinājumus par 8. vides rīcības programmas vidusposma pārskatu. Šajos secinājumos ir uzsvērts, ka “Eiropas Zaļā darījuma” jeb “Green deal” īstenošana būs izšķiroša, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz klimatneitralitāti.
ES ministri panāca vispārējo vienošanos par priekšlikumu pārskatīt t.s. atkritumu direktīvu, pievēršot uzmanību tekstilrūpniecībai un pārtikas nozarei. Mērķis ir samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu, ko rada tekstilizstrādājumu un pārtikas atkritumu rašanās, to apsaimniekošana. Grozījumi paredz dalībvalstīm nodrošināt tekstilizstrādājumu dalīto vākšanu, tādējādi palielinot tekstilizstrādājumu atkārotu izmantošanu un pārstrādi.
ES dalībvalstu ministri apmainījās ar viedokļiem par 2040. gada klimata mērķi. Ar skatu uz 2040. gadu kā starpposmu starp 2030.gadu un 2050.gadu, kuriem mērķi jau ir apstiprināti , Latvijas klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis norādīja, ka darbs pie 2030. gada mērķu sasniegšanas joprojām turpinās, kas ir izaicinājums gan sabiedrībai, gan politikas veidotājiem, gan nozarei.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Ceļā uz neto nulles mērķi ir jāsaglabā Eiropas globālā konkurētspēja un jānodrošina taisnīga un godīga pāreja visiem, arī Latvijas iedzīvotājiem. Katrai dalībvalstij ir sava starta pozīcija – atšķirīga sociālekonomiskā situācija un dažādi sektori, kuri rada emisijas. Domājot par tiesisko regulējumu 2040. gada mērķa sasniegšanai, mūsu interesēs, lai tas būtu vienkāršs un saprotams. Būtiski, lai dalībvalstīm, tai skaitā, Latvijai būtu pieejami arī Eiropas Savienības finanšu instrumenti mērķu sasniegšanai.”
Aktīvas diskusijas bija arī par klimata risku pārvaldību. vien Straujš klimata risku pieaugums prasa atbilstošu reakciju, tostarp ciešāku sadarbību Eiropas, valstu un reģionālā līmenī. Mums ir ātrāk un skaidrāk jāsazinās starp valstīm, kā arī valstu un pašvaldību līmenī un ar iedzīvotājiem, uzsvēra ministrs. ES līmenī būtu lietderīgi izstrādāt vienotus agrīnās brīdināšanas sistēmas principus. Vienoti riska apzīmējumi un paziņošanas principi būtu viegli saprotami pat tad, ja cilvēks nerunā tās valsts valodā, kurā viņš varētu atrasties ārkārtas situācijas laikā, ES ministru padomē viedokli pauda K. Melnis.
Jau ziņots, ka Eiropas Vides aģentūra š.g. 11. martā publicēja ziņojumu par Eiropas klimata risku novērtējumu. Eiropa kopumā jau saskaras un turpinās saskarties ar tādām cilvēku darbības izraisītām klimata pārmaiņu izpausmēm, kā augstāku temperatūru, intensīvāku un biežāku karstuma viļņu risku, ilgstošu sausumu, intensīvākiem nokrišņiem, mazāku vidējo vēja ātrumu un mazāku sniega daudzumu. Gandrīz visi (34 no 36) galvenajiem klimata riskiem šajā gadsimtā sasniegs kritisku vai pat katastrofālu līmeni. Plašāk skatīt šeit!
Zaļās izaugsmes grupas sanāksmei un Vides ministru padomei noslēdzoties, Klimata un enerģētikas ministrs tikās arī Ungārijas ministri vides politikas un aprites ekonomikas jautājumos Aniko Raisu (Anikó Raisz). No š.g. 1. jūlija Ungārija būs ES Padomes prezidējošā valsts.
