Pateicoties Tieslietu ministrijas virzītai tehnoloģiskajai attīstībai un e-lietas ieviešanai, Latvija piedāvā mašīnlasāmus tiesas nolēmumus, iespēju elektroniski iesniegt pieteikumus un sekot tiesvedībai digitālajā vidē. Tāpat e-lietas portālā pieejami praktiski rīki, piemēram, nodevu kalkulators, tiesu kalendāros atrodama informācija par nozīmētajām tiesas sēdēm, savukārt, ievadot lietas numuru vai tiesas pavēstes numuru, iespējams saņemt informāciju par lietas tiesvedības gaitu. Šie risinājumi nodrošina efektīvu un pieejamu saziņu starp iedzīvotājiem un tiesu sistēmu, padarot Latviju par vienu no vadošajām valstīm šajā jomā Eiropas Savienībā. Tieslietu ministrijas vadībā, īstenojot e-lietas digitālās transformācijas iniciatīvu, tiek turpināta tiesvedības elektroniskā procesa pilnveide, lai sasniegtu vēl augstākus rādītājus un stiprinātu tiesiskumu un tā pieejamību Latvijā.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka 2022. gadā Latvija bija septītā valsts ar lielāko, tiesās saņemto, civillietu, komerclietu un administratīvā procesa lietu skaitu starp visām Eiropas Savienības valstīm, bet tai pat laikā Latvija ieņem trešo pozīciju līdzās Igaunijai un Dānijai attiecībā uz lietas izskatīšanai pirmajā tiesas instancē nepieciešamo laiku. Latvijas straujais lietu izskatīšanas ātruma kāpums kopš 2012. gada ir saistīts ar tiesu sistēmas reformu, tiesu informatīvās sistēmas kļūdu analīzi un datu uzlabojumiem.
Ziņojuma autori norāda, ka Eiropas Savienībā sievietes veido mazāk nekā 50% no augstāko tiesu tiesnešiem. Savukārt Latvija izceļas kā viena no līderēm dzimumu līdztiesības jomā, ierindojoties trešajā vietā ar gandrīz 70% sieviešu starp Augstākās tiesas tiesnešiem.
Kā arī Latvija ierindojas starp tām ES valstīm, kas veicina bērniem draudzīgu tiesu sistēmu, piemēram, Latvijā tāpat kā 15 citās ES dalībvalstīs tiek nodrošināta bērnu uzklausīšana specializēti pielāgotās telpās.
Ziņojumā iekļauti arī dati no Eirobarometra pētījumiem par to, kā sabiedrība un uzņēmumi uztver tiesu neatkarību katrā dalībvalstī.
Plašāka informācija:
EK tiesiskuma ziņojumi tiek apkopoti kopš 2013. gada, kas tiek īstenoti, lai EK uzraudzītu tieslietu reformas ES dalībvalstīs un veicinātu valstu savstarpējo dialogu labās prakses realizācijā. 2024. gada EK ziņojums pieejams ŠEIT.
