Šā gada 10. jūnijā Valsts Heraldikas komisija izskatījusi divus Tukuma novada pašvaldības iesniegumus par Cēres un Lestenes pagastu ģerboņu apstiprināšanu. Komisija izvērtējusi gan to attēlus, gan aprakstus un atzinusi, ka to vizuālais risinājums, tāpat arī apraksti atbilst heraldikas prasībām. Savukārt Kultūras ministrija, balstoties uz Valsts Heraldikas komisijas atzinumu, nolēmusi Cēres pagasta ģerboni un Lestenes pagasta ģerboni reģistrēt Ģerboņu reģistrā.
Cēres pagasta ģerbonis dalīts ar ševrona griezumu, no kura smailes katrā pusē izaug pa zaļai zīdkoka lapai ar melnu ogu: sudrabs un zaļš, lejā sudraba zīdtauriņš.
Cēres pagasts ir raksturojams kā lauksaimniecības teritorija. Te atrodas gan meži, gan karjeri. Pagasta centrs izvietojies agrākās Cēres muižas centrā, kur atrodas parks ar 19. gadsimtam raksturīgiem kokiem. Meklējot unikālo pagasta stāstu, kā unikāls dabas un cilvēka mijiedarbības apvienojums izcēlās senākie zīdkoku stādījumi Latvijā, kas aug tieši Cērē. Tie 1930. gadā tika iestādīti ar domu, ka arī Latvijā varētu ražot zīdu, bet iesākto darbu pārtrauca Otrais pasaules karš. Izvēloties zīdkoka un zīdtauriņa tēlus, Cēres pagastam radīts unikāls ģerbonis, kas simbolizē pagasta iedzīvotāju ieceres un plānus ar uzsvaru uz to, ka tie var būt lieli kā šodien, tā arī nākotnē.
Savukārt Lestenes pagasta ģerbonis dalīts galvā ar mākoņu griezumu: sudrabs un purpurs, apakšējā laukā zelta ķerubs.
Šī pagasta ģerbonis ietver sevī stāstu par Lestenes luterāņu baznīcu kā unikālu un greznu baroka laikmeta pieminekli ar tās unikālajiem kokgriezumiem, kā arī ar Lestenē izveidoto memoriālu, kurus simbolizē ķeruba jeb baznīcas kokgriezumos sastopamā eņģeļa tēls un gubu mākoņu josla ģerboņa vairoga augšmalā. Purpura krāsa ģerbonī atgādina Latvijas karmīnsarkanā karoga krāsu un uzsver pagasta nozīmīgumu Latvijas kultūrvēsturē.
Darbs turpinās vēl pie 10 novada pagastu ģerboņu izstrādes.
