LPS akcentē, ka VK veikusi revīziju piecās pašvaldībās, tāpēc ziņojuma secinājumus nevar attiecināt uz visām pašvaldībām un viennozīmīgi nosaukt no meža resursiem neiegūtā labuma apmēru naudas izteiksmē. Saimnieciskajai darbībai mežā jāatbilst teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām.
Pašvaldības ilgtspējīgā mežu apsaimniekošanā nekoncentrējas tikai uz ekonomisko labumu, bet ņem vērā daudzus nozīmīgus aspektus - nepieciešamību saglabāt meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un arī sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada draudus citām ekosistēmām. Tāpat jāņem vērā, ka pašvaldības savu īpašumu izmanto attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, lēmumu pieņemšanā iesaistot vietējo kopienu.
Tāpēc diskutējams ir VK secinājums par zaudētiem līdzekļiem, jo nav korekti mežaudzes vērtējumi. Pašvaldības nevar apšaubīt speciālistu sertifikātus. Nav arī ievērtētas pašvaldību atsavināšanas procedūru ilgais periods un mainīgās kokmateriālu tirgus cenas. VK secinājumi un ieteikumi katrai konkrētai pašvaldībai jāizanalizē daudz detalizētāk, jo skaļos virsrakstos nosauktās summas ir ekspertu teorētisks aprēķins nevis visa pašvaldības meža saimniecības situācijas analīze pēc fakta. Pusotru gadu veiktās kontroles laikā jau līdz ziņojuma publicēšanai ir cita situācija, jo šis ir laiks pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad novadu īpašumi ir apvienoti (no dažu simtu līdz pāris tūkstošu lieliem), ir iespēja algot meža speciālistu, darbi manāmi uzlabojas. To arī pirms ziņojuma publicēšanas pašvaldības revidentiem norādīja, netika ņemts vērā. Turklāt ziņojumā pietrūkst VK ieteikumi normatīvo aktu izmaiņām un birokrātijas mazināšanai.
Tāpat pašvaldībām radušies neskaidri jautājumi par revīzijas secinājumiem mežu inventarizācijas jautājumā. Tās galvenais mērķis ir iegūt informāciju par mežu. Tikai ar derīgu meža inventarizāciju var plānot un veikt koku ciršanu mežā. Inventarizācija obligāti veicama ik pēc 20 gadiem, tā satur informāciju par meža zemi, valdošajām sugām, bet ne par precīzu krāju pa koku sugām. Darījumos pašvaldības iepirkuma procedūrās izvēlas sertificētus vērtētājus, kuri novērtē konkrēto mežaudzi pirms atsavināšanas. Šis novērtējums ir izsoles pamatcena. Tikai retos gadījumos inventarizācijas datus var izmantot par pamatu izsolei, piem., nomainot mazvērtīgu baltalkšņu audzi pret vērtīgākām koku sugām. Efektīvāk mežu apsaimniekot varētu, iesaistoties mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā.
Lai veidotu kopīgu izpratni, vienotu redzējumu un nodotu labo praksi citām pašvaldībām, SIZ Rīgas Meži valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, valdes loceklis Jānis Ģērmanis un Meža apsaimniekošanas plānošanas nodaļas vadītājs Juris Zariņš prezentēja pieredzi urbāno mežu daudzmērķu apsaimniekošanā, kā arī mežsaimniecības labo praksi starp Latvijas regulējumu, Eiropas prasībām un tehnoloģiju izaicinājumiem. A.Skudra uzsvēra, ka būtiska ir meža kvalitāte un arī sociālā nozīme. Arī vecam mežam ir liela nozīme, lai arī tas piesaista mazāk CO2.
Rīgas mežu stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi apsaimniekot pašvaldības īpašumā esošās dabas teritorijas, lai panāktu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un pieaugumu, oglekļa piesaisti un uzkrāšanu, ekonomiskās un sociālās vērtības pieaugumu. Tāpat arī nodrošināt pašvaldības dārzu, parku, skvēru un citu pilsētvides objektu apsaimniekošanu, lai vairotu to pieejamību, dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un iedzīvotāju komfortu. Darbības galvenais princips ir atklātība visos procesos.
LPS līdz šim aktīvi izglītojusi pašvaldības par mežu apsaimniekošanas jautājumiem. LPS turpinās izglītošanas darbu šī gada Meža dienu projekta ietvaros. Notiks vairāki reģionālie semināri, kuros analizēs pašvaldību meža apsaimniekošanas modeļus, vērtēs iesaistes mežsaimniecības kooperatīvos iespējas, dalīsies pieredzē, veidos programmu ar maršrutiem dabā, diskutēs ar ekspertiem konkrētos meža nogabalos.
Jau vēstīts, ka pasākumā VK Piektā Revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis prezentēja revīzijas ziņojumā Pašvaldību meži – nesaimnieciski izmantots publiskais resurss konstatēto un pašvaldībām sniegtos ieteikumus.
