KEM izveidoja 2023. gada 1. janvārī, reorganizējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). KEM darbu uzsāka enerģētikas un klimata politiku eksperti no abām ministrijām, savukārt atbalsta funkciju nodrošināšanu KEM vajadzībām tika uzticēts veikt VARAM.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis norāda: “Enerģētika, klimats un vide ir jautājumi, kuru risināšanā nepieciešama cieša sazobe. Manuprāt, efektīvākais risinājums ir šo jautājumu nodošana vienas ministrijas pārraudzībā. Gan no ilgtermiņa mērķu sasniegšanas viedokļa, gan arī no tūlītējiem un redzamiem ieguvumiem – mazinot administratīvo slogu un nepieciešamo laiku efektīva rezultātu sasniegšanā. Viens no uzskatāmiem piemēriem ir vēja projektu attīstība Latvijā, kur bez vides ietekmes izvērtējuma prasību pārņemšanas mēs nevaram virzīties uz priekšu, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem lētāku enerģiju. Esam aktīvi strādājuši pie tā, lai jau tūlītēji, pēc pilnvērtīgas ministrijas izveides procesa noslēgšanas, varam īstenot efektīvāku ietekmes uz vidi novērtējumu.”
Vides politika koncentrējas uz zemes, gaisa un ūdens resursu ilgtspējīgu un efektīvu pārvaldību. Pārraugot šo sektoru, KEM strādās ar tādām būtiskām sabiedrības labklājību ietekmējošām jomām, kā aprites ekonomikas veicināšana un atkritumu apsaimniekošanu, virszemes, pazemes un jūras ūdens resursu pārvaldību, piesārņojuma risku mazināšanu (t.sk. ķīmisko vielu, radiācijas, kodoldrošības, gaisa piesārņojuma), vides kvalitātes monitoringu un ietekmes uz vidi novērtējuma procesu uzraudzību.
Vienlaikus KEM būs jāpiedalās vairākās Eiropas Savienības (ES) darba grupās, Eiropas Komisijas darba grupas un komitejās, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitējās (piemēram, Vides politikas komitēja, Ķimikāliju un biotehnoloģiju komiteja) u.c., kā arī dalība vairākās nacionālajās darba grupās.
Savukārt saistībā ar vides aizsardzības projektiem – KEM tiks nodoti tie Eiropas Komisijas vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) un LVAF projekti, kas tiks apstiprināti līdz 2024. gada 1. jūlijam. KEM nodrošinās arī pēcuzraudzību īstenotajiem vides jomas projektiem, t.sk., Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) projektiem, kuriem īstenošana ir pabeigta, bet atbilstoši atbalsta instrumenta regulējošiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta projekta dokumentācijas un rezultātu saglabāšana noteiktos termiņos.
KEM pārraudzībā būs Valsts vides dienests un Vides pārraudzības valsts birojs, kā arī nodotas turējumā VAS “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” valstij piederošās daļas.
“Atjaunīgo energoresursu izmantošana izvirzās šā brīža enerģētikas politikas priekšplānā, ko apliecina arī Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) nupat publicētais ziņojums. Aģentūra savās rekomendācijās norādījusi, ka Latvijai ir jāturpina ceļš uz elektrifikāciju enerģētikas nozarē, kas ir svarīga Latvijas plašākiem klimata mērķiem un politikas veidotājiem ir jāveicina labvēlīga vide investoriem, lai atbalstītu jaunus atjaunojamās enerģijas projektus, īpaši vēja un saules enerģijas jomā. IEA analītiķi ziņojumā uzsvēruši arī kapacitātes palielināšanu nozarē un valsts pārvaldē, lai izstrādātu un īstenotu politiku un programmas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs.
Līdz ar vienotas klimata, enerģētikas un vides atbildīgās ministrijas izveidi, valdības deklarācijā ietverts arī uzdevums nodrošināt KEM kapacitātes stiprināšanu tuvāko trīs gadu laikā. Kapacitātes stiprināšana vajadzīga, gan ievērojot jaunās funkcijas un pienākumus, kas izriet no ES regulējuma attīstības un nozaru dinamikas, gan arī ņemot vērā pirmajā gadā gūtās mācības par funkcijām, kuras nav iespējams īstenot ārpakalpojumā.
Pašsaprotami, ka ministrija, kas rūpējas par nacionālo resursu un enerģijas efektivitāti un ilgtspējīgu kopīgo resursu pārvaldību, arī kalpo par piemēru, meklējot veidus kā efektivizēt valsts pārvaldi kopumā. Rezultātā, KEM šobrīd ir ne vien mazākā ministrija Latvijā, bet uzdevumus pilda ar būtiski mazāku komandu nekā jomas atbildīgās ministrijas Lietuvā un Igaunijā. Atbalsta funkciju kopīgošana, horizontāla iekšējā koordinācija un atvērts dialogs ar sociālajiem un sadarbības partneriem, arī turpmāk būs KEM resursu optimizācijas pamatā.
Atlīdzībai un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas tiks segtas no KEM budžeta apakšprogrammas, tādējādi nodrošinot, ka nav tiešas ietekmes uz valsts budžetu. Pēc reorganizācijas noslēgšanas KEM saglabās esošo nosaukumu.
