Komisijas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka kolektīvo iesniegumu ir izskatījusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas konceptuāli atbalstīja samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12 procentu apmērā piemērošanu sabiedriskajā ēdināšanā konkrētām uzņēmumu grupām.
Vēstulē atbildīgajām ministrijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina rast kritērijus samazinātā PVN piemērošanai ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10 līdz 15 procentus no apgrozījuma, informēja J.Vitenbergs. Komisijas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka samazinātā PVN likme neattiektos, piemēram, uz ātrās ēdināšanas uzņēmumiem.
Savukārt Tautsaimniecības komisija vēstulē aicinās Ministru kabinetu atbilstošus grozījumus ieviest jau no 2025.gada 1.janvāra un uz trim gadiem, sacīja J.Vitenbergs.
Ēdināšanas nozares pārstāvji uzsvēra, ka jau četrus gadus nozarē valda krīze, un nozares apgrozījuma kāpums, kas ir aptuveni viens miljards eiro, ir noticis uz cenu kāpuma rēķina. Nozare ir zaudējusi teju 4000 darbinieku, salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni.
Deputāti pauda bažas par lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē un uzsvēra nepieciešamību rast risinājumus tās mazināšanai. Komisija akcentēja zemākas PVN likmes pozitīvo ietekmi, vēršot uzmanību uz citu valstu piemēriem, un norādīja, ka nepieciešams dot impulsu, kas ļautu nozarei atkopties.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, nozares pārstāvji norādīja, ka darbaspēka izmaksas nozarē veido aptuveni trešdaļu apgrozījuma, un ēdināšanas nozarē jau ilgstoši ir lieli nodokļu parādi. Tāpat nozare ir izstrādājusi priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai.
