Zemkopības ministrs Armands Krauze norāda: “Krīžu pārvaldībai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir nepieciešama proaktīva un strukturēta pieeja ES līmenī ar skaidriem finansējuma piešķiršanas kritērijiem, politikas saskaņotību un elastīgu finanšu pārvaldību, lai nodrošinātu savlaicīgu atbalstu krīžu seku mazināšanai un novēršanai. Ārkārtējo situāciju radītu krīžu un problēmu risināšanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā nedrīkst atstāt tikai dalībvalstu ziņā.” Dažādām krīzēm lauksaimniecībā ir nepieciešams adekvāts ES finansējums to pārvarēšanai – pašreizējā ES Kopējā lauksaimniecības politikā paredzētais finansējums visai ES – 450 miljoni eiro gadā – ir nepietiekams. Turklāt ir jārod efektīvāki veidi, kā šo finansējumu varētu izmantot, reaģējot uz dažādiem tirgus traucējumiem, kā arī uz nelabvēlīgiem laikapstākļiem un klimata pārmaiņu ietekmi.
Tāpat nepieciešams stiprināt lauksaimnieku spēju uzņemties riska faktorus un atbildību par to radītajām sekām, uzlabojot zināšanu pieejamību un vairojot izpratni. Turklāt, saistībā ar klimata riskiem plašāk jāveicina apdrošināšanas izmantošana, kas ir viens no piemērotākajiem klimata radīto risku zaudējumu mazināšanas instrumentiem.
Padomē dalībvalstu ministri diskutēja arī par krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības tirgu ES. Zemkopības ministrs arvien turpina aicināt ES noteikt vēl stingrākus ierobežojumus krievijas un baltkrievijas pārtikas un lauksaimniecības produktu importam ES – šie agresorvalstu produkti jāpadara ES dalībvalstīs nepievilcīgi. Tāpēc Latvija sagatavojusi paziņojumu, kuram pievienojušās vēl sešas dalībvalstis (Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, kā arī Čehija), aicinot Eiropas Komisiju nākt klajā ar muitas tarifu noteikšanu vēl plašākam krievijas un baltkrievijas produktu klāstam.
Tā kā situācija lauksaimniecībā joprojām ir nestabila, nepieciešams ieviest ES līmeņa pasākumus, lai ES lauksaimnieki, kam ir jāievēro stingrākas prasības un tādējādi jāsaskaras ar lielākām ražošanas izmaksām, varētu saglabāt savas pozīcijas pasaules tirgos. Augstajiem standartiem, kas jāievēro ES ražotājiem, jānodrošina adekvāts finansiāls atbalsts, jo īpaši inovācijām un modernizācijai.
Reaģējot uz Eiropas piena padomes protesta demonstrāciju, kas 27. maijā notika Briselē, zemkopības ministrs Armands Krauze norādīja, ka ES ir jāatrod reāli un efektīvi risinājumi, lai lauksaimnieki saņemtu taisnīgus ienākumus par padarīto. Kopš Covid-19 pandēmijas un krievijas iebrukuma Ukrainā lauksaimniecība un pārtikas ražošana ES pamatā darbojas pastāvīgas krīzes apstākļos. Diemžēl bieži vien viss slogs gulstas tikai uz lauksaimnieku un pārtikas ražotāju pleciem. Primārās produkcijas ražotājam – zemniekiem – ir jāsaņem godīga samaksa par saražoto, ir jāpanāk, lai lauksaimnieks un pārtikas ražotājs būtu prioritāte visā pārtikas ražošanas ķēdē, nevis cietējs un zaudētājs pārtikas izplatītāju un mazumtirdzniecības ķēžu darbības rezultātā. Tas panākams, stiprinot lauksaimnieku un pārtikas ražotāju tirgus varu, pilnveidojot negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma regulējumu.
