Kampaņas ietvaros sniegti praktiski ieteikumi, lai palīdzētu cilvēkiem sevi pasargāt no cilvēku tirdzniecības, līdztekus izplatīta informācija par to, kur meklēt palīdzību šādos noziedzīgos gadījumos. Īstenota sociālo mediju un reklāmas kampaņa, izstrādātas skaidrojošas infografikas un video, lai sniegtu informāciju par to, kā atpazīt potenciālus draudus un kā rīkoties, ja nepieciešama palīdzība cilvēku tirdzniecības gadījumā. Vienlaikus kampaņā iesaistīti vēstneši, kas savos sociālo mediju kontos dalījās ar aicinājumiem Latvijā dzīvojošiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ievērot piesardzību, kad tiek meklēti jauni darba piedāvājumi.
“Visbiežāk darbaspēka ekspluatācijas riski tiek konstatēti nozarēs, kur nepieciešams mazkvalificēts darbaspēks, un vienlaikus pastāv augsts ēnu ekonomikas īpatsvars. Latvijā cilvēku tirdzniecības riski visbiežāk pastāv tādās nozarēs kā būvniecībā, lauksaimniecībā, mežizstrādē, pārtikas ražošanā un ēdināšanā,” saka Pārvaldes priekšniece Maira Roze, piebilstot, ka pēdējos gados mazāk konstatēti gadījumi, kad pret upuriem tiek pielietota fiziska vardarbība, taču biežāk tiek izmantota šantāža, manipulēšana, draudi vai citi psiholoģiskās kontroles paņēmieni.
“2024. gada sākumā Latvijā kā darba ņēmēji bija reģistrēti 8,7 tūkstoši Ukrainas valsts piederīgo. Šīs kampaņas ietvaros izstrādātie materiāli arī turpmāk palīdzēs Ukrainas civiliedzīvotājiem ērti vienuviet iepazīties ar ieteikumiem, lai izvairītos no cilvēku tirdzniecības,” saka Agnese Zīle Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos.
Kā liecina Iekšlietu ministrijai pieejamie dati, biežāk konstatētās cilvēku tirdzniecības formas ir darbaspēka ekspluatācija, seksuālā ekspluatācija un ekspluatatīvas fiktīvās laulības. Seksuālai ekspluatācijai un fiktīvām laulībām lielākoties tiek pakļautas sievietes, savukārt, darbaspēka ekspluatācijā ir lielāks cietušo vīriešu īpatsvars, tomēr arī sievietes nereti tiek pakļautas šai cilvēku tirdzniecības formai.
Aktuālā statistika par cilvēku tirdzniecību
Latvijā laika posmā no 2021. līdz 2023. gadam kopumā identificēti 111 cilvēku tirdzniecības upuri, no kuriem 16 personas bija trešo valstu pilsoņi. Lai gan lielākoties cilvēku tirdzniecībai tiek pakļauti Latvijas valsts piederīgie, pieaug arī Ukrainas civiliedzīvotāju ekspluatācijas riski.
Pērn Latvijā identificēti 24 cilvēku tirdzniecības upuri, no kuriem 15 bija pakļauti darbaspēka ekspluatācijai, četri seksuālai ekspluatācijai, viens fiktīvām laulībām un vēl četri citām cilvēku tirdzniecības formām. Lielākā daļa identificēto upuru bija pilngadīgas personas un viena nepilngadīga persona.
Palīdzības iespējas
Cilvēku tirdzniecības gadījumos pēc palīdzības var vērsties:
- Valsts policijā (Tel.: 112),
- Biedrībā “Patvērums “Drošā māja”” (+371 67898343, +371 28612120, drosa.maja@gmail.com),
- Centrā “Marta” (+371 67378539, centrs@marta.lv).
Plašāka informācija par cilvēku tirdzniecības riskiem pieejama Pārvaldes un Iekšlietu ministrijas vietnēs: www.pmlp.gov.lv un www.iem.gov.lv.
Komunikācijas kampaņa “Pamani cilvēku tirdzniecības draudus!” izveidota un finansēta Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021. – 2027. gada programmas projekta Nr. PMLP/PMIF/2023/2 “Atbalsta pasākumi personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, uzņemšanai un izmitināšanai Latvijā (1. posms)" ietvaros.