Dati norāda, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir augsta mirstība no vēža, kas liecina par to, ka ir jāuzlabo agrīna diagnostika. Latvijā ir apmaksātas dzemdes kakla vēža, krūts vēža, prostatas un zarnu (kolorektālā) vēža profilaktiskās pārbaudes. Un lai gan iedzīvotāju atsaucība vēža profilaktiskām pārbaudēm palielinās (dzemdes kakla vēzim pēc jaunākajiem datiem 55%), kopumā tā nav pietiekama, lai atbilstu Eiropas vadlīnijās noteiktajam minimālajam atsaucības rādītājam – vismaz 45%, bet Eiropas Savienības vēža uzveikšanas plāns paredz līdz 2030. gadam sasniegt pat 90% aptveri. Papildus Eiropas valstīs šobrīd tiek apsvērti vēl citi skrīningi – arī plaušām un kuņģim. Domnīcas dalībnieki bija vienisprātis, ka skrīninga aptveres palielināšana iespējama ar finansējuma pieaugumu sabiedrības izglītošanai kopumā un skrīninga programmām. Pozitīvi tika vērtēta veselības ministra Hosama Abu Meri apņemšanās veicināt profilaktiskos jautājumus, saredzot potenciālu ciešākai onkoloģiskās profilakses integrācijai veselības aprūpes sistēmā.
Eksperti secināja, ka zemā atsaucība nav saistāma tikai ar iedzīvotāju veselībpratību, bet ar sistēmiskiem uzlabojumiem gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Viens no kritiskiem punktiem ir atgriezeniskā saite - eksperti identificēja praksi, kad pacients pēc skrīninga saņem atbildi gadījumos, ja nepieciešami turpmāki izmeklējumi un ir aizdomas par saslimšanu. Skrīninga procesam būtu jābūt cikliskam, un pacients pirmais jāinformē par savu veselības stāvokli. Reģionos atsaucība valsts apmaksātajam skrīningam ir krasi zemāka, tāpēc nepieciešams risināt sistēmiskos ierobežojumus ar pacientu uzrunāšanu un nokļūšanu skrīninga vietās. Nozares pārstāvji un ārsti uzsvēra nepieciešamību digitalizēt datus un E-veselībā attīstīt moduļus, kas ļautu efektīvāk strādāt šajā jomā ģimenes ārstiem. Domnīcā izskanēja priekšlikums paplašināt CPV vakcinācijas grupu un pilotēt plaušu vēža skrīningu.
Būtisks atspaids Latvijai ir dalība ES finansētā projektā “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā”, kurā Pasaules veselības organizācijas un Eiropas vēža institūta eksperti izstrādāja rekomendācijas. Ieteikumi attiecas uz skrīninga pārvaldību (sekojot tām, Latvijā jau ir noteikts skaidrs funkciju sadalījums starp Nacionālo veselības dienestu un Slimību profilakses un kontroles centru); skrīninga organizāciju, kas nozīmē arī apmācības skrīninga pakalpojuma sniedzējiem; skrīninga procesa kvalitāti, ieviešot kvalitātes sistēmu, pamatojoties uz Eiropas kvalitātes shēmām; integrētu datu platformu, aptverot dažādus pakalpojuma līmeņus - skrīningu, agrīnu diagnostiku un ārstēšanu; komunikāciju ar skrīninga mērķgrupām jeb uzaicinājumu/atgādinājumu sistēmu (piemēram, īsziņas, informācija E-veselībā, ģimenes ārstu iesaiste), kā arī sabiedrības izglītošanu un izpratnes palielināšanu par vēža skrīninga nozīmi.
Jau esam ziņojuši, ka Veselības ministrija uzsākusi darbu pie jaunā veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna onkoloģijas jomā 2025.-2027.gadam. Lai veiktu uzlabojumus cīņā ar vēzi, tiek organizētas arī domnīcas kopā ar nozares ekspertiem, veselības nozares organizācijām, pacientu organizācijām un praktizējošiem ārstiem. Kopumā plānotas piecas domnīcas priekšlikumu un ideju apzināšanai – par pacientu pieredzi, vēža profilaksi, ārstniecības kvalitāti, bērnu onkoloģiju, datu digitalizāciju un vēža reģistru.
