Latvijas Bankai savulaik bija nozīmīga loma, konsultējot atbildīgās ministrijas jautājumos par VFPS iemaksu atdeves palielināšanu un panākot būtisku pārvaldības izmaksu samazinājumu, vienlaikus neapdraudot jaunu pārvaldītāju ienākšanu VFPS tirgū. Centrālā banka arī šoreiz atsaucās atbildīgo ministriju aicinājumam palīdzēt pārskatīt regulējumu šajā jomā.
Sagatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā un Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumos "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana".
Abu tiesību aktu grozījumi izstrādāti, ievērojot Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Latvijas Bankas vadītāju 2024. gada 28. marta sanāksmē panākto kopīgo pozīciju. Saskaņā ar to Valsts fondēto pensiju likumā plānots atkarībā no pārvaldāmo aktīvu lieluma pakāpeniski samazināt maksājuma pastāvīgo daļu VFPS līdzekļu pārvaldītājiem, kas izteikta procentos no pārvaldāmajiem aktīviem. Tādējādi lielākā mērā tiks ņemts vērā pārvaldībā esošo līdzekļu apjoms, kas iemaksu rezultātā pastāvīgi aug. Tiks noteiktas arī risku un interešu konfliktu pārvaldības prasības VFPS līdzekļu pārvaldītājiem ieguldījumu veikšanai reģistrētos alternatīvo ieguldījumu fondos.
Savukārt minētajos Ministru kabineta noteikumos plānots pārskatīt maksājuma mainīgo daļu VFPS līdzekļu pārvaldītājiem, tā atskaites vērtību tuvāk pielīdzinot VFPS plāna prospektā paredzētajam ieguldījumu īpatsvaram kapitāla instrumentos. Tas ļaus maksājuma mainīgo daļu ciešāk sasaistīt ar VFPS plāna darbības sniegumu, konsekventi pārsniedzot pasīvi pārvaldīta neitrāla ieguldījumu portfeļa darbības rezultātus.
Latvijas Bankas aplēses liecina, ka grozījumu rezultātā ietaupījumi VFPS dalībniekiem nākamo 10 gadu laikā pārsniegs 100 milj. eiro. Grozījumi likumā vēl jāizskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā, bet noteikumos – jāpieņem Ministru kabinetā.
VFPS dalībnieki vairāk nekā 20 gadu ir pastāvīgi maksājuši un turpina novirzīt 6 % no sava atalgojuma, lai uzkrātu līdzekļus pensijai. Šis process ir obligāts un nodrošina valsts izveidotās pensiju sistēmas funkcionēšanu un attīstību. Vairāk nekā 80 % no 7 mljrd. eiro vērtajiem kopējiem VFPS aktīviem 2023. gada beigās veidoja to dalībnieku kumulatīvās neto iemaksas. Iemaksas ir galvenais iemesls, kāpēc VFPS uzkrājumu apmērs tik strauji kāpj – pēdējo 10 gadu laikā VFPS aktīvi pieauga par aptuveni 15 % gadā.
VFPS pārvaldītāji kopējam pensijas uzkrājumu apjomam piemēro maksājuma pastāvīgo daļu, kas ir izteikta procentos gadā no pārvaldīto aktīvu apjoma (2023. gadā vidēji aptuveni 0.45 % no VFPS aktīviem). VFPS pārvaldītāji pārsvarā izmanto likumā noteikto maksājuma pastāvīgās daļas maksimālo vērtību jeb griestus, izņemot dažus pasīvi pārvaldītos ieguldījuma plānus.
Balstoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sniegto informāciju, kopējās pārvaldīšanas izmaksas Latvijā 2022. gadā bija par 0.1 procentpunktu augstākas nekā vidēji OECD valstīs. Nemainot maksājuma pastāvīgās daļas aprēķina metodi, uzkrātā VFPS kapitāla apjoma pieauguma ietekmē tās varētu vairs nesamazināties un apstāties pie 0.4 % robežas, un vienlaikus atlīdzība par kopējo pārvaldībā esošo līdzekļu pārvaldīšanu augtu, neradot pietiekamu motivāciju pārvaldītājiem sasniegt lielāku pensijas aktīvu atdevi un palielināt nākotnes pensionāru pensiju.
Ņemot vērā, ka visu ieguldījuma risku uzņemas VFPS dalībnieki, kā arī to dalībnieku neto iemaksas veido vairāk nekā 80 % no uzkrātā VFPS kapitāla, maksājuma pastāvīgās daļas maksimālajā vērtībā būtu jāstiprina regresivitātes princips – jo lielāki aktīvi, jo zemāki maksājuma pastāvīgās daļas griesti. Latvijas Bankas vērtējumā maksimālā maksājuma pastāvīgā daļa būtu nosakāma 0.6 % apmērā par pirmajiem 100 milj. eiro pārvaldībā un samazināma par 7.5 % par katriem nākamajiem 100 milj. eiro pārvaldībā, līdz sasniegta robežvērtība 0.20 % apmērā. Līdz ar zemāku maksājuma pastāvīgās daļas griestu noteikšanu lielāka nozīme būs maksājuma mainīgajai daļai. Maksājuma mainīgā daļa nodrošina pārvaldītājiem iespēju gūt papildu ienākumus no VFPS ieguldījumu plānu pārvaldes, ja tie spēj konsekventi vairot VFPS dalībnieku pensiju uzkrājumus virs vispārējās tirgus virzības.
Grozījumi skar vēl arī citus aspektus. Lai VFPS līdzekļu pārvaldītāji varētu pilnvērtīgāk īstenot likumā noteikto pienākumu no 2024. gada 1. jūlija izvērtēt VFPS dalībnieka izvēlēto ieguldījumu plānu un informēt viņu par to, vai persona ir izvēlējusies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko plānu, Latvijas Banka rosina noteikt VFPS līdzekļu pārvaldītājiem pienākumu atklāt informāciju, kā VFPS dalībnieki var iepazīties ar ieguldījumu plāna prospektu un dalībniekiem paredzētās pamatinformācijas dokumentu un kādā veidā un kur VFPS dalībnieki var saņemt konsultācijas par ieguldījumu plānu.
