Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadome (KITSA) notiek 30. aprīlī, plkst. 08:30-09:30, Ekonomikas ministrijā.
Ja vērtējam slimības pabalstu īpatsvaru pret IKP, tad Latvijā šis rādītājs ir viens no pašiem zemākajiem starp Eiropas Savienības valstīm. Tomēr darba devēji uzstājīgi rosina samazināt darbiniekiem slimības lapu dienu skaitu un apmēru, un arī ministriju piedāvājums rosina samazināt slimības dienu kompensāciju, tiesa, pieticīgākā apjomā. Visas pārmaiņas tiek virzītas uz darbinieku sociālo garantiju rēķina, pie tam, nesamazinot sociālās apdrošināšanas likmi.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien diskusijai piedāvās divus modeļus, kurus īstenojot, darbinieka sociālās garantijas faktiski nesamazinās. Arodbiedrības varētu diskutēt par šiem priekšlikumiem, ja par tiem vienotos visi sociālie partneri.
Atgādināsim, ka pašlaik 1. darba nespējas diena netiek apmaksāta, no 2. līdz 9. darba nespējas dienai (ieskaitot, A lapa) šos izdevumus apmaksā darba devējs, no 10. dienas – valsts (B lapa).
Pirmajā modelī LBAS piedāvā apmainīt vietām valsts un darba devēju apmaksātās dienas, proti, A lapas 2. un 3. darba nespējas dienu pārņem valsts (80% par katru dienu), kas uzlabotu pārraudzības un kontroles iespējas. Darba devējam A lapa sākas no 4. dienas, respektīvi, darba devējs sāk maksāt no 4. dienas. Toties pēc tam darba devējs maksā par B lapas 10. un 11. dienu (80% par katru dienu). Šāds arodbiedrību piedāvājums ir radies darba devēju sūdzību dēļ, ka, paņemot darba nespējas lapu uz īsu termiņu, tieši šīs dienas daži darbinieki izmantojot negodprātīgi.
Otrs LBAS piedāvātais modelis paredz tādu pat darba nespējas dienu apmaksas principu, kāds ir pašlaik, izņemot 9. dienu, kuru pārņemtu valsts sociālais budžets. Darbinieks saglabā slimības dienu apmēru un skaitu pilnā apjomā. Taču nedaudz noplok sociālā budžeta finanšu līdzekļi, - lai kompensētu šos zaudējumus sociālajā apdrošināšanā vecāku apdrošināšanas likme 1,16% apmērā tiktu ar obligātu ikgadēju indeksāciju novirzīta pamatbudžetā. Tā tas jau sen ir Igaunijā un Lietuvā, un kā iespējamais variants diskutēts koalīcijas darba grupā ar sociālajiem partneriem. Šie aprēķini ir veikti pie vidējās darba samaksas 2023. gadā 1537.00 eiro, pie 21 darba dienas mēnesī.
Turklāt, LBAS veiktie aprēķini liecina, ka darba devēju virzītās izmaiņas darba nespējas lapu apmaksā varētu summāri radīt zaudējumus 73, 4 miljonus eiro valstij un pašvaldībām, un konkrēti nodokļu jomā: valsts sociālajā budžetā (49,4 milj. VSAOI) un pamata budžetā (6 milj. IIN ), kā arī pašvaldību (IIN 18 milj.) budžetā, kā arī vēl papildu izmaksas (sociālais budžets) par 9. dienu (18,2 milj.).
