Pētījuma mērķis ir noteikt radīto pārtikas atkritumu daudzumu katrā pārtikas ķēdes posmā. Pētījuma ietvaros visu 2024. gadu tiks vākta un apkopota informācija par radīto pārtikas atkritumu daudzumu primārajā ražošanā (lauksaimniecībā), pārstrādē un ražošanā, mazumtirdzniecībā un cita veida izplatīšanā (piemēram, labdarībā), sabiedriskajā ēdināšanā un mājsaimniecībās. Datu vākšana tiks īstenota ar dažādām pētījumu metodēm – uzņēmēji ir aicināti aizpildīt anketas, savukārt mājsaimniecības aicinātas iesaistīties dienasgrāmatu aizpildīšanā noteiktos laika periodos, detalizēti fiksējot mājsaimniecībā radušos pārtikas atkritumu svaru, veidu un to rašanās iemeslus.
Pārtikas ražošanai tiek izmantoti dabas resursi, cilvēkresursi, enerģija un bieži vien ierobežoti resursi. Pārtikas ražošanas un patēriņa procesā rodas atkritumi, kurus nepieciešams atbilstoši apsaimniekot. Radīto pārtikas atkritumu apjoma mērīšana ir pamats, lai īstenotu Pārtikas atkritumu rašanās novēršanas programmu. Mērījumu rezultāti sniegs iespēju detalizēti novērtēt situāciju radīto pārtikas atkritumu jomā, izstrādāt un īstenot pasākumus pārtikas atkritumu apjoma samazināšanai un novēršanai.
Ikviens iedzīvotājs var iesaistīties pārtikas atkritumu novēršanā un samazināšanā, piemēram, plānojot ēdienkarti vai pirms iepirkšanās sagatavojot iepirkumu sarakstu, pagatavot tik daudz ēdienu, cik var apēst, uzglabāt pārtiku pareizi, izmantot pārtikas pārpalikumus citu ēdienu gatavošanai vai pāri palikušo ēdienu sasaldēt nākamajām maltītēm. Iedzīvotāji var iesaistīties arī dažādās vietējās kopienas iniciatīvās ar mērķi novērst pārtikas atkritumu rašanos, kā arī ar savu piemēru atbalstīt uzņēmumus un labdarības organizācijas, kas strādā pie pārtikas atkritumu samazināšanas.
Atgādinām, ka radušos pārtikas atkritumus nepieciešams šķirot atsevišķā tam paredzētā konteinerā vai kompostēt savā saimniecībā. Ja šobrīd nav pieejams konteiners bioloģiskajiem atkritumiem, pakalpojums jāpiesaka savam atkritumu apsaimniekotājam.
Informāciju par radīto pārtikas atkritumu daudzumu reizi četros gados apkopo visas Eiropas Savienības dalībvalstis un datus iesniedz Eiropas Komisijai. Iegūtie dati ļauj izsekot pārtikas atkritumu apjoma dinamikai katrā dalībvalstī un Eiropas Savienībā kopumā. Tas ļauj dalībvalstīm izstrādāt pasākumus pārtikas atkritumu samazināšanai un novērtēt pasākumu efektivitāti. Kā liecina EUROSTAT dati, 2020.gadā Eiropas Savienībā tika radīti 58 miljoni tonnu pārtikas atkritumu jeb 131 kg uz katru Eiropas Savienības iedzīvotāju. Savukārt, Latvijā 2020.gadā uz katru iedzīvotāju tika radīti 145 kg pārtikas atkritumu.
Pētījums “Pārtikas atkritumu radītā daudzuma noteikšanas metodoloģijas izstrāde, datu vākšana, apkopošana un analīze, ziņojuma sagatavošana un prezentēšana” tiek īstenots LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (Nr. LIFE20 IPE/LV/000014, LIFE Waste to Resources IP) ietvaros. Papildus informācija pieejama tīmekļa vietnē: https://wastetoresources.varam.gov.lv.
