Logu atjaunošanas darbi veikti atbilstoši 2020. gadā veiktajai arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei un izstrādātajam ēkas fasāžu restaurācijas un atjaunošanas projektam, kurā veicamie darbi sadalīti piecās kārtās. Pirmajā kārtā veiktos darbus – septiņu logu restaurāciju – 12. martā apskatīja un pieņēma Liepājas būvvaldes komisija.
Atjaunotie logi atrodas ar skatu uz trīs pusēm – pret J. Dubelšteina ielu, F. Brīvzemnieka ielu un ēkas iekšpagalmu. Visi atjaunotie logi saglabājušies vēsturiskie, tomēr bija sliktā tehniskā stāvoklī, atsevišķas detaļas zudušas. Restaurācijas darbu procesā zem līstēm atklāta to sākotnējā krāsa – prūšu jeb Berlīnes zilais tonis, kas arī ticis piemeklēts un atjaunots. Tāpat visiem logiem atjaunotas palodzes, apmales, ievērots vienots loga rūšu dalījums, atjaunotas trūkstošās logu daļas, tostarp kaltā furnitūra un stiklojums ārējā vērtnē. Lai pasargātu restaurētos logus, tiem izgatavoti vēsturiskie slēģi, kas ikdienā ir aizvērti.
Īpašumam kopumā saglabājies liels skaits vēsturisko logu – būvspeciālisti uzskaitījuši astoņus dažādu veidu logus. Kā norādīja ēkas īpašniece, iespēju robežās plānots darbus turpināt. Turpmākais plānotais solis ir atjaunot otrā stāva logus fasādē pret J. Dubelšteina ielu.
Īpašuma restaurācijai piešķirtais pašvaldības līdzfinansējums: 18 630,29 eiro ēkas fasāžu restaurācijas 1. kārtas būvdarbiem; 1 205,75 eiro ēkas fasāžu restaurācijas un atjaunošanas būvprojekta izstrādei; 794,25 eiro arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veikšanai.
Arhitektoniski māksliniecisko izpēti veica IK “Telses projekti”, ēkas fasāžu restaurācijas un atjaunošanas būvprojektu izstrādāja IK “Arhitektes Dz. Putniņas birojs”. Restaurācijas 1. kārtas darbus īstenoja IK “Grobiņas sadzīves pakalpojumi”.
Friča Brīvzemnieka ielas 26 īpašumu veido divas blakus esošas ēkas. Vecākā ēkas daļa uzbūvēta 18. gadsimta 60. gados – tā ir koka ēka uz zema mūra cokola. Pie sākotnējās ēkas gala fasādes 1787. gadā maiznieks Johans Nikolaus Klūge (Johann Nikolaus Kluge) līdz Jēkaba Dubelšteina ielai piebūvējis tikpat platu mūra ēku ar augstāku cokolu un pagrabu. Tomēr liepājnieki ēku vairāk atpazīst kā ievērojamā mākslinieka Miķeļa Golta namu, kurā mākslinieks dzīvoja 20. gadsimta 90. gados.
Liepājas būvvalde atgādina, ka vēl līdz 3. aprīlim var iesniegt pieteikumus šajā gadā izsludinātajā līdzfinansējuma programmā ēku – kultūras pieminekļu – saglabāšanai. Uzzināt vairāk: https://www.liepaja.lv/ekam-ar-kulturas-pieminekla-statusu/atbalsts-kulturas-piemineklu-saglabasanai/
