“Zaļuma norāžu direktīva” varētu uzlikt uzņēmumiem pienākumu iesniegt pierādījumus, pirms saņemt atļauju reklamēt savus produktus kā "bioloģiski noārdāmus", "mazāk piesārņojošus", "ūdeni taupošus" vai ar "bioloģiskus".
ES dalībvalstīm būtu jānorīko pārbaužu veicēji, kas iepriekš apstiprinātu šādu apgalvojumu izmantošanu, lai pasargātu pircējus no nepamatotas un neskaidras reklāmas.
Termiņi, sodi un atbrīvojums mikrouzņēmumiem
Parlaments vēlas, lai iesniegtie apgalvojumi un to pierādījumi tiktu izvērtēti 30 dienu laikā, taču vienkāršākiem apgalvojumiem un produktiem varētu būt lietderīga ātrāka vai vieglāka izvērtēšana. Jaunie noteikumi neattiektos uz mikrouzņēmumiem, savukārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem varētu papildus dot gadu, lai panāktu atbilstību noteikumiem.
Uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus, jāsaņem sodi, piemēram, tie uz laiku jāizslēdz no publiskā iepirkuma konkursiem, jākonfiscē ar maldīgas reklāmas palīdzību gūtie ieņēmumi vai jāpiespriež naudas sods.
Oglekļa kompensēšana un piesaiste
Apgalvojumi, kas pamatoti vienīgi uz oglekļa kompensācijas shēmām, joprojām ir jāaizliedz. Tomēr uzņēmumi savās reklāmās varētu minēt oglekļa kompensācijas un piesaistes shēmas, ja tie jau ir samazinājuši emisijas citos veidos un izmanto oglekļa shēmas tikai atlikušajām emisijām. Oglekļa kredītiem ir jābūt sertificētiem un ar augstu uzticamības pakāpi, piemēram, noteiktiem saskaņā ar “ES sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem”.
Parlaments arī nolēma, ka pagaidām ir jāļauj zaļuma norādes izmantot arī uz produktiem, kas satur bīstamas vielas, taču Komisijai tuvākajā laikā būtu jāizvērtē, vai tas būtu pilnībā jāaizliedz.
Preses konference
Abi ziņotāji otrdien pēc balsojuma uzrunās žurnālistus preses konferencē plkst. 14.30 pēc Centrāleiropas laika. Plašāka informācija pieejama šeit.
Iekšējā tirgus komitejas ziņotājs Andruss Ansips (Renew, EE) sacīja: “Pētījumi liecina, ka vairāk nekā 50 % apgalvojumu par pozitīvu ietekmi uz vidi ir neskaidri, maldinoši vai nepamatoti. Mēs nevaram runāt par laimīgiem patērētājiem, ja katra otrā norāde par draudzīgumu videi ir nepatiesa. Mēs nevaram runāt par godīgiem konkurences apstākļiem, kamēr daži tirgotāji krāpjas. Es uzskatu, ka šodien pieņemtā nostāja par Zaļuma norāžu direktīvu ir līdzsvarota — tā sniegs skaidrību patērētājiem un arī apgrūtinās tirgotājus mazāk nekā tad, ja ikviens apgalvojums būtu jāpārbauda atsevišķi”.
Vides komitejas ziņotājs Sairuss Enžerers (S&D, MT) sacīja: “Ir pienācis laiks likt punktu zaļmaldināšanai. Patērētāji ir saņēmuši nepatiesu informāciju pārāk ilgi un mēs savā nostājā prasām to pārtraukt. Mēs nodrošināsim uzņēmumiem piemērotus instrumentus patiesas ilgtspējības prakses īstenošanai. Eiropas patērētāji vēlas veikt ilgtspējīgas izvēles, un ikvienam, kas piedāvā produktus vai pakalpojumus, ir jāgarantē, ka viņu “zaļuma norādes” ir zinātniski pamatotas”.
Nākamie soļi
Parlaments pieņēma nostāju pirmajā lasījumā ar 467 balsīm par, 65 pret un 74 atturoties. Darbu pie šī tiesību akta būs jānoslēdz jaunajam Parlamentam, ko ievēlēs Eiropas vēlēšanās no 2024. gada 6. līdz 9. jūnijam.
Vispārīga informācija
Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments atbild pilsoņu prasībām par to, lai ES ieviestu pārredzamu marķēšanas sistēmu visiem produktiem attiecībā uz to ilgtspēju un ietekmi uz vidi, kā arī vairotu uzņēmumu un iedzīvotāju informētību par to, kā rīkoties ilgtspējīgāk — šīs prasības paustas Konferences par Eiropas nākotni secinājumu 5. priekšlikuma 1. pasākumā un 11. priekšlikuma 8. pasākumā.
