Eiropas Parlaments stingri nosoda Alekseja Navaļnija noslepkavošanu un pauž atbalstu Jūlijai Navaļnajai viņas apņēmībā turpināt darbu. Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti uzsver, ka visa kriminālā un politiskā atbildība par Navaļnija nāvi gulstas uz Krievijas valsti un uz prezidentu Vladimiru Putinu, kurš par to būtu saucams pie atbildības.
Deputāti brīdina, ka Alekseja Navaļnija nogalināšana ir vēl viena pazīme, kas liecina par pieaugošajām un sistemātiskām represijām Krievijā, un pieprasa neatkarīgu un pārredzamu viņa slepkavības starptautisku izmeklēšanu, lai atklātu patiesību, nodrošinātu vainīgo saukšanu pie atbildības un panāktu taisnīgumu.
Rezolūcijā teikts, ka Krievijas politisko sistēmu kontrolē konsolidēts autoritārs režīms, kas neierobežoti ļauj plaukt korupcijai, izmanto viltotas vēlēšanas, lai panāktu demokrātijas šķietamību un koncentrē visu varu Vladimira Putina rokās.
Jāatbalsta demokrātiskā opozīcija Krievijā
Uzsverot, ka Krievijas tautu nevajadzētu jaukt ar "karadarbīgo, autokrātisko un kleptokrātisko Kremļa režīmu”, EP deputāti pauž solidaritāti ar visiem tiem Krievijā un ārpus tās, kuri, neskatoties uz mērķtiecīgi brutālajām represijām un smagajām personiskajām sekām, joprojām rod drosmi runāt patiesību.
Aleksejs Navaļnijs ar saviem sapņiem par brīnišķīgu nākotnes Krieviju iemiesoja cīņu par Krievijas brīvību un demokrātiju, saka EP deputāti, aicinot ES un tās dalībvalstis turpināt izrādīt nerimstošu solidaritāti un aktīvi atbalstīt neatkarīgo Krievijas pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju.
Viņi arī aicina dalībvalstis darīt vairāk, lai rastu reāli īstenojamus veidus, kā atbrīvot netaisnīgi ieslodzītos Krievijā, jo īpaši slimos politieslodzītos vai tos, kas cietuši no spīdzināšanas, tostarp izskatot iespēju veikt ieslodzīto personu apmaiņu.
Atbalsts Ukrainai ir labākā atbilde Kremlim
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijas varas iestādes ir pastiprinājušas represijas pret opozīcijas balsīm valstī, saka EP deputāti, kuri prasa, lai ES, tās dalībvalstis un līdzīgi domājošie partneri visā pasaulē turpinātu politisko, ekonomisko, finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai – labāko atbildi Kremļa pašreizējai represīvajai un agresīvajai politikai. Ukrainas pārliecinoša uzvara var izraisīt patiesas izmaiņas Krievijas Federācijā, jo īpaši deimperializāciju, dekolonializāciju un refederalizāciju, kas ir nosacījumi demokrātijas izveidei Krievijā.
Parlaments aicina Komisiju un jo īpaši Eiropas Ārējās darbības dienestu izstrādāt proaktīvu ilgtermiņa stratēģisko politiku attiecībā uz Krieviju, kas faktiski atbilstu ES un Krievijas pašreizējo attiecību realitātei, cilvēktiesību situācijai Krievijā un trimdā esošo Krievijas pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas pārstāvju vajadzībām pēc atbalsta.
Rezolūcija tika pieņemta ar 506 balsīm “par”, 9 “pret” un 32 atturoties.
