Eksperti priekšplānā izvirzījuši potenciālos risinājumus un alternatīvas. Partneru – nevalstisko organizāciju un publiskā sektora – ieskatā šobrīd optimālākais variants ir virziens, kurā Latvijas Pasts iespēju robežās saglabātu pasta nodaļu tīklu, daļēji pakalpojumus uzticot pašvaldību un valsts vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, ko papildinātu risinājums Pastnieks mājās un e-vide.
“Latvijas Pastam ir jāmodernizējas, bet mēs nedrīkstam aizmirst par cilvēkiem. Mēraukla ir nevis digitāli lietpratīgs, adaptēties spējīgs cilvēks, bet gan seniors pierobežā un reģionos, kuram pasta klātbūtne nozīmē arī valsts klātbūtni. Vai tā būtu pensiju saņemšana, komunālo rēķinu apmaksa vai abonētā prese - šādiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem,” uzmanību vērsa satiksmes ministrs Kaspars Briškens, aicinot Latvijas Pasta vadību atbildīgi un pārdomāti īstenot pārmaiņas.
Tikmēr gandarījumu pauda Latvijas Pasta padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens: “Augsti vērtēju šodienas konstruktīvo diskusiju, kas kalpos par pamatu turpmākai Latvijas Pasta izaugsmei. Apzinoties, ka uzņēmumam jāattīstās, mums ir svarīgi, lai pieņemtie lēmumi ir saistoši dažādām interešu grupām un vienlaikus veicina Latvijas Pasta konkurētspēju.”
Viņa uzskatam pievienojās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare: “Mēs tiecamies rast padziļinātu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm, uzklausot katru priekšlikumu. Šobrīd prioritāte ir apkopot diskusijā paustās idejas, lai tālāk strādātu ar vienotu redzējumu par pasta un finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijas sabiedrībai, kuras ikdienā uzņēmums ieņem nozīmīgu lomu.”
Latvijas Pasts š.g. aprīlī nāks klajā ar detalizētāku redzējumu par pasta pakalpojumu nodrošināšanu visā valsts teritorijā.
Konsultatīvajā procesā ir iesaistīta Valsts prezidenta kanceleja, Valsts kanceleja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento”, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Baltijas Korporatīvais pārvaldības institūts, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Reģionālo mediju asociācija, Latvijas sakaru arodbiedrība PRO, Finanšu ministrija, VARAM, Kultūras ministrija, Latvijas Banka, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Latvijas Pasts.
Jau vēstīts, ka, aizvien izplatītākai kļūstot digitālajai saziņai un palielinoties arī e-komercijas popularitātei, Latvijas Pasts ir izstrādājis attīstības plānu, lai nodrošinātu augstvērtīgus pasta un finanšu pakalpojumus, palielinātu savu konkurētspēju un kļūtu par pirmo izvēli ikkatra iedzīvotāja sūtījumiem. Rūpējoties par senioriem, Latvijas Pasts meklē labākos risinājumus, kā piedāvāt pakalpojumus ērtā un izdevīgā veidā laikā, kad vēstuļu korespondence vairs nav tik pieprasīta un samazinās tradicionālo pasta nodaļu noslodze.
Latvijas Pasts attīsta e-komercijas sūtījumu un loģistikas biznesa segmentu, tai skaitā universālā pasta (paku un sīkpaku piegādes), eksprespasta pakalpojumus un sūtījumus pakomātu tīklā. Paralēli uzņēmums veicina jaunus paku sūtījumu pārsūtīšanas virzienus un sadarbojas ar globālajiem e-komercijas pakalpojumu sniedzējiem, lai pozicionētu Rīgu kā loģistikas centru.
Finanšu pakalpojumu segmentā uzņēmums veicina bezskaidras naudas norēķinus ar VISA maksājumu debetkartes un mobilās lietotnes Latvijas Pasts Pay priekšrocībām. Viena no 2024. gada prioritātēm paredz dubultot pakomātu skaitu līdz vairāk nekā 400 punktiem, lai tie būtu vēl pieejamāki iedzīvotājiem, kā arī uzlabot digitālos pašapkalpošanās rīkus un citas funkcijas.
