Semināru atklāja Beļģijas aizsardzības ministre Ludivine Dedondere (Ludivine Dedonder), uzsverot starptautiskās sadarbības nozīmi stabilas un pielāgojamas militārās mobilitātes sistēmas izveidē. Pasākumā ES dalībvalstu vadošie aizsardzības, transporta un stratēģiskās plānošanas eksperti diskutēja par militārās mobilitātes izaicinājumiem šī brīža saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Paneļdiskusijā “Duālās izmantošanas infrastruktūra” VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks kopā ar EK transporta direktorāta, ES militārā štāba un NATO Militārās pavēlniecības pārstāvjiem pārrunāja patreizējo situāciju ES dzelzceļa sistēmā, tās spējām veikt nepieciešamos uzdevumus militārās mobilitātes vajadzību nodrošināšanā, esošajiem un tālākajiem investīciju plāniem, kā arī vienotas savstarpējās attīstības stratēģijas būtisko lomu. Paneļdiskusijā tika aplūkota arī Latvijas un Baltijas valstu dzelzceļu vēsturiskās attīstības dinamika, to patreizējā un nākotnes loma pasažieru, kravu un militārajos pārvadājumos Eiropā, kā arī Latvijas labās prakses piemēri fiksētās infrastruktūras un elastības nodrošināšanai militāro vajadzību apmierināšanā.
VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks: “Mūsu infrastruktūra jau patlaban spēj atbalstīt militārās vajadzības īpaši smagu un apjomīgu kravu pārvadājumiem, nodrošinot nacionālu un reģionālu savienojamību. Vienlaikus, mūsu nākamie lielie izaicinājumi ir turpināt pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas dzelzceļu tīklā, tas sagaidāms līdz ar projekta RailBaltica pabeigšanu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, ka abu platumu dzelzceļa līnijas, kā valstiski stratēģiska infrastruktūra, kalpo dažādām nacionālajām interesēm – kā ekonomiskajām, tā civilajām, šobrīd jo īpaši fokusējoties uz savu spēju stiprināšanu potenciālai militāro vajadzību apkalpošanai”.
Seminārs norisinājās divas dienas, un tā laikā dalībnieki diskutēja gan par sadarbības sistēmu izveidi, kas veicinātu saziņu un koordināciju starp civilajām un militārajām institūcijām, gan dažādām inovatīvām pieejām, kas vienkāršotu un uzlabotu sadarbspēju ne vien starp ES dalībvalstīm, bet arī starp civiliedzīvotājiem. Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka ir būtiski investēt tādos infrastruktūras projektos, kas kalpotu gan civilām, gan militārām vajadzībām. Tāpat tika formulēti provizoriskie ieteikumi politikas veidotājiem, kas būtu jāņem vērā, pieņemot stratēģiskus lēmumus ES līmenī.
