Šobrīd dienestā ir trīs dažāda veida brigādes, kurās uz izsaukumiem dodas personāls divatā. Ārsta speciālista brigādes ir viens no dienesta īpašajiem resursiem un ko piesaista vien sarežģītākajās situācijās vai notikumos ar daudz cietušajiem. Tās dienests sāka veidot jau 2015.gadā. Savukārt kopš 2018. gada pakāpeniski darbu sāka vēl divas jaunā veida brigādes, kurās izsaukumos dodas divatā. Divu mediķu brigādes, kas reaģē uz augstākas prioritātes izsaukumiem, vienlaikus pašiem mediķiem sēžoties arī pie operatīvo auto stūres. Savukārt brigādes, kuras sastāvā ir pieredzējis mediķis un operatīvā auto vadītājs lauku apvidos, kur dienests veido jaunus punktus, strādā pēc pirmā reaģētāja principa – izsaukuma vietā ierodas pirmās, jo atrodas notikuma vietai vistuvāk, un nekavējoties uzsāk sniegt palīdzību pacientam, līdz nepieciešamības gadījumā palīgā ierodas citas brigādes. Bet pilsētās, kur izsaukumu ir daudz, šīs brigādes dodas palīgā pacientiem zemākas prioritātes situācijās.
Radot divu personu brigādēs strādājošajiem motivējošus darba apstākļus un lielāku atalgojumu, sešu gadu laikā šāda veida brigāžu skaits dienestā pakāpeniski ir audzis. Šogad visā Latvijā no kopumā 196 brigādēm ik dienu jau 37 brigādes ir tādas, kurās uz izsaukumiem dodas divatā. Nezaudējot ne ātrumu, ne palīdzības sniegšanas kvalitāti, divu personu brigādes pērn pie pacientiem steigušās 57 tūkstošus reižu, izpildot 17% no visiem dienesta izsaukumiem.
NMPD direktore Liene Cipule: “Nokļūt izsaukuma vietā ātrāk un izglābt vairāk dzīvību bija galvenais iemesls, kādēļ pirms pieciem gadiem, apstiprinot dienesta stratēģiju, apzinājām vajadzību meklēt jaunus risinājumus, lai dažādotu brigādes un personālu tajās. Darbs divatā tobrīd bija drosmīgs lēmums, taču tas nebūt nav unikāls. Eiropā un daudzviet pasaulē, tostarp arī tepat kaimiņos, Igaunijā, uz izsaukumiem jau sen dodas divatā. Laiks ir pierādījis, ka pieņemtie stratēģiskie pārmaiņu lēmumi bijuši pareizi un divu personu brigāžu veidošana ir sevi attaisnojusi. To apliecināja arī Covid-19 smagie krīzes gadi, kuros mums izdevās ne tikai noturēt savu reaģētspēju, bet arī atvērt jaunus brigāžu punktus tajās Latvijas vietās, kur savlaicīga nokļūšana pie pacientiem iepriekš bija liels izaicinājums.”
Pateicoties divu personu brigāžu konceptam, pēdējo gadu laikā NMPD ir izveidojis sešas papildus brigādes un deviņus jaunus brigāžu punktus tajās Latvijas vietās, kur nokļūšana izsaukuma vietā līdz šim ir bijusi sarežģīta. Arī nākotnē dienests saredz iespēju šādi palielināt ikdienā dežurējošo brigāžu skaitu.
Tāpat nenovērtējams ir šo brigāžu ieguldījums Covid-19 pandēmijas laikā, kas ļauj pamatoti apgalvot, ka divu personu brigāžu veidošanas iespēja stiprina dienesta gatavību dažādiem apdraudējumiem un ārkārtas situācijām. Tolaik iespēja veidot šādas brigādes dienestam ļāva operatīvi nodrošināt mediķu komandas Covid-19 analīžu veikšanai pandēmijas pirmsākumos, bet vēlāk, kad strauji pieauga izsaukumu skaits un simtiem dienesta darbinieku ik dienu bija prombūtnē saslimšanas dēļ, tā tika noturēta reaģētspēja. Vienlaikus divu personu brigāžu veidošana ir arī risku mazināšana nākotnē, ņemot vērā globālās tendences demogrāfijā un darbaspēka tirgū.
“Cilvēkresursu trūkums medicīnas nozarē liek visiem meklēt efektīvus pārmaiņu risinājumus, lai uzlabotu savus pakalpojumus pacientu aprūpē un nodrošinātu personāla attīstību funkciju veikšanai. Esmu gandarīts par NMPD stratēģisko redzējumu, ieviešot pārmaiņas, lai labāk un ātrāk nodrošinātu neatliekamās medicīnas pakalpojumu visā valsts teritorijā. Šāds stratēģisks solis ļauj vēl vairāk uzlabot dienesta reaģētspēju un gatavību palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem ikdienā. Tāpat tas būtiski stiprina dienesta gatavību iespējamiem drošības izaicinājumiem nākotnē. NMPD mērķtiecīgi un veiksmīgi īsteno vīziju – uz izcilību vērsts stratēģisko pārmaiņu līderis veselības nozarē,” uzsver Veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Divu personu brigāžu stratēģisko attīstību sekmē arī pirms diviem gadiem izveidotās un šogad izglītības iestāžu reģistrā ieļautās NMPD struktūrvienības – pieaugušo neformālās izglītības iestādes “Kompetenču attīstības centrs” – darbība. Modernajā simulāciju blokā, kurā iespējams nodrošināt dažādas sarežģītības mācības izsaukumam pietuvinātos apstākļos, jau šobrīd noris brigāžu personāla kompetenču un prasmju pilnveide. Mediķiem, kuri uz izsaukumiem dodas divatā un paši vada arī operatīvo auto, tiek organizētas drošas braukšanas mācības. Savukārt ikviens operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs, kurš sāk darbu dienestā, apgūst zināšanas, kas nepieciešamas darbam brigādē. Taču pavisam drīz tiks sperts nākamais attīstības solis kompetenču pilnveidē – plānots, ka tie operatīvā auto vadītāji, kuri brigādē strādās divatā ar mediķi, jau šogad varēs apgūt licencētu neformālās izglītības programmu, kas dos tiesības asistēt jeb atbalstīt brigādes vadītāju ārstniecības procesā, kļūstot par ārstniecības atbalsta personu.
Divu personu brigāžu attīstība nebūtu iedomājama arī bez tām piemērotu – jaunu, mazāku operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu iegādes. Tāpēc, iesaistot mediķus, autovadītājus, medicīniskā un IT aprīkojuma speciālistus, dienesta komanda vairākus gadus strādāja pie unikāla operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa izveides, kas speciāli veidots Latvijas brigāžu vajadzībām un pielāgots darbam divatā. Kopumā tie ir 47 šādi auto, kas nupat iegādāti, pateicoties Eiropas Savienības fondu atbalstam, un ar kuriem brigāžu mediķi pavisam drīz dosies izsaukumos visā Latvijā.
Jaunās mašīnas konstruētas uz Volkswagen Transporter modeļa bāzes. Tie ir jaudīgi pilnpiedziņas auto ar automātisko pārnesumkārbu, kas spēs labi izbraukt arī dubļainus, piesnigušus ceļus, smilšainas pludmales. Auto ir kompaktāks, līdz ar to mazā izmēra dēļ pilsētvidē tam ir lielāka manevrētspēja. Tā kā auto svars nepārsniedz 3500 kg robežu, pie mašīnas stūres varēs sēsties ar B kategorijas autovadītāja tiesībām, kas ir būtiski tieši brigādēm, kurās auto vada paši mediķi, jo viņiem nav prasības pēc C kategorijas tiesībām.
Visi jaunie auto aprīkoti arī ar mūsdienu drošības prasībām atbilstošiem jaunākās paaudzes IT risinājumiem, kas būtiski atvieglo brigāžu darbu un nokļūšanu izsaukuma vietā. Tāpat jaunajās automašīnās ir vieglāks un mediķiem ērtāks aprīkojums. Piemēram, jaunais defibrilators (ierīce atdzīvināšanas pasākumu veikšanai) tagad sver nevis 15, bet vairs tikai 5 kilogramus. Savukārt plaušu mākslīgais ventilācijas aprāts, kas līdz šim ir bijusi smaga un neparocīga ierīce un ko mediķi dažkārt nesa divatā, tagad ir plaukstas izmērā un vien 1,4 kilogramus smags.
Nav mazsvarīgi, ka līdz šo transportlīdzekļu iegādi NMPD uz šo brīdi ir gandrīz pilnībā atjaunojis savu autoparku. Ikdienā uz līnijas 93% automašīnu ir jaunākas par pieciem gadiem ar nobraukumu zem 300 tūkstošiem kilometru. Jaunā tipa auto iegāde ir nozīmīgs solis kopējā autoparka attīstībā, paredzot efektīvāku tā pārvaldību ikdienā un arī gatavību ārkārtas notikumos.
