Finanšu ministrija (FM) precizē medijos izskanējušo informāciju par iespējamo ES fondu atbalsta 500 miljonu eiro zaudēšanu. ES fondu informatīvajā ziņojumā sniegta informācija nevis par finansējuma zaudēšanu, bet gan par naudas plūsmas plāna nobīdi - provizoriski ap 500 miljoniem eiro 2024. gadā, gadījumā, ja realizējas nozaru ministriju iesniegtās ES fondu ieguldījumu prognozes. Būtībā projektu ieviešana tiek pārcelta uz turpmākiem gadiem.
Ņemot vērā līdzšinējo ES fondu 2021-2027. gada plānošanas perioda ieviešanas nepietiekami straujo tempu, šobrīd FM ir arī identificējusi risku nesasniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto minimālo finanšu apjomu investīciju izdevumiem 2025. un 2026. gados. Lai šos riskus mazinātu, Finanšu ministrija šā gada 23. janvārī organizēja ES fondu ministru komitejas sēdi, kurā lēma par risinājumiem izstrādājot ceļa karti ES fondu finansējuma pārdalei, kas paredz ES fondu 2021-2027. gada plānošanas perioda Programmas grozījumu izstrādi.
Nozaru ministrijas iesniedz FM pamatotus priekšlikumus investīciju optimizēšanai, kas būtiski palielina investīciju tempu un turpmākos gados izpilda minimālos ikgadēji deklarējamo izdevumu EK mērķus, kā arī ir vērsti uz ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu. Šobrīd norit tehniskais darbs, FM apkopojot pārdaļu priekšlikumus. Pēc gala informācijas apkopošanas, pārdaļu priekšlikumi un potenciālie finansējuma avoti tiks izskatīs ES fondu tematiskajā komitejā 2024. gada martā. 2024. gada 2. ceturksnī FM iesniegs Programmas grozījumu projektu apstiprināšanai valdībā.
ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda piešķīrums 4,6 miljardu eiro apmērā ir pilnībā piesaistīts investīciju projektiem Latvijā. To nodrošināja valdības jau preventīvi pieņemtie riskus kompensējošie lēmumi – budžeta virssaistību iespējas līdz 164 miljoniem eiro papildu investīcijām jauniem projektiem, kā arī izmantojot EK doto iespēju pārfinansēt uz ES fondu programmu vismaz 60 miljonu eiro maksājumus siltumapgādes atbalstam mazaizsargātām mājsaimniecībām un citas finansējuma pārdales.
Savukārt 2021.–2027. gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardi eiro. 2023. gadā nozaru ministrijas ir izstrādājušas pusi jeb 47% no plānotajiem MK noteikumiem par 1,31 miljardiem eiro no plānotajiem 2,8 miljardiem eiro ES fondu un nacionālā finansējuma. Šajā periodā līdz 2024. gada 22. janvārim uzsāktas 51 projektu atlases ar kopējo ES fondu atbalstu 788 miljoniem eiro (16% no ES piešķīruma). Īstenošanā ir pirmie 13 projekti par kopējo ES fondu finansējumu 284 miljoniem eiro (7% no ES piešķīruma).
Ar Atveseļošanas fondu Latvijas tautsaimniecībā kopumā paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro. 2023. gada 22. decembrī Latvija iesniegusi EK otro maksājuma pieprasījumu par 43 rādītāju izpildi, lai saņemtu no EK 335,7 miljonus eiro. Līdz 2024. gada janvārim kopumā izpildīts 61 rādītājs no Latvijai noteiktajiem 229 atskaites punktiem un mērķiem. Investīciju noteikumi ir apstiprināti par 93% no pieejamā finansējuma, savukārt īstenošanā ir projekti par 53%, 1049,7 miljoniem eiro. Savukārt 2024.gadā jāizpilda 10 no 30 2023. gada rādītājiem 275,1 miljona eiro saņemšanai no EK un 41 no 44 2024.gada rādītājiem 334,8 miljonu eiro saņemšanai.
