Latvijas valsts mežu Kalsnavas arborētuma dendroloģe Liene Opincāne pieļauj, ka neparastais egles vainags varētu būt kāda no ģenētiskās mutācijas nobīdēm jeb vējslota.
“Ieraugot mežā, meža malā vai kur citur parasto egle, kas nemaz neizskatās parasta, dendroloģijas speciālistiem uzreiz iemirdzas acis. Šādos gadījumos neparastais koks tiek novērots, ievākti pavairojamie materiāli, pavairoti neparastā koka pēcnācēji un novēroti arī tie. Ja tie spēj saglabāt mātesauga īpašās un neparastās īpašības, piemēram, šajā gadījumā – ļoti koniska un slaida egle –, tad tas jau ir pieteikums uz jaunu kokaugu šķirni,” skaidro Liene Opincāne.
Viena no pirmajām parastās egles dekoratīvajām formām “Tabulaeformis” radusies tieši no vējslotas. To atrada un sāka vairot Francijā 1865. gadā. Vairākums jauno priežu un egļu dekoratīvo formu ASV iegūts tieši no vējslotu čiekuru sēklām izaudzētajiem stādiem.
Vējslotas meklējamas koku vainagos. Tās atrodamas priedēs, eglēs, lapeglēs un balteglēs, kā arī lapu kokos - bērzos, alkšņos, ķiršos un ceriņos. Tās izpaužas kā jaunu, sīku dzinumu veidošanās no snaudpumpuriem, ko izraisa ģenētiska mutācija, sēnes, vīrusi, baktērijas, abiotiskie un biotiskie faktori.
