Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi gar Latvijas - Krievijas robežu, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" atļauts uzņemties finansiālās saistības 50 170 272,72 eiro apmērā (ar PVN) žoga izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas prioritāro posmu otrajā kārtā (ar kopējo aptuveno garumu 64,94 km), kur tas iepriekš nav ticis izbūvēts.
Tāpat VAS "Valsts nekustamie īpašumi" paredzēts noslēgt starpresoru vienošanos ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem žoga izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas prioritāro posmu otrajā kārtā (aptuveni 19,52 km garumā).
Savukārt, lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves uzsākšanu uz Latvijas - Krievijas robežas, Valsts robežsardzei paredzēts noslēgt finansēšanas līgumu ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".
Lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā ietverto izmaksu segšanu, Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali 2024. gadā 58 880 050 eiro apmērā no budžeta programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem". No tiem 57 211 644 eiro plānoti valsts robežas apsardzības infrastruktūras izbūves nodrošināšanai uz valsts ārējās sauszemes robežas, tajā skaitā 49 496 515 eiro valsts robežas apsardzības infrastruktūras (žoga) izbūvei gar Latvijas - Krievijas robežu (~64,95 km) atbilstoši cenu aptaujas rezultātiem; 7 094 272 eiro valsts robežas apsardzības infrastruktūras (žoga) izbūves nodrošināšanai gar Latvijas - Krievijas robežu (~19,52 km) ar Nacionālo bruņoto spēku atbalstu; 620 857 eiro zemes vienību atsavināšanas nodrošināšanai valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei uz Latvijas - Baltkrievijas robežas un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā; 1 668 406 eiro valsts robežas apsardzības tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves uzsākšanai uz Latvijas – Krievijas robežas.
Vienlaikus trešdien, 31.janvārī, noslēdzās pieteikumu iesniegšana VNĪ izsludinātajā atkārtotajā cenu aptaujā, kas tika organizēta žoga būvniecībai tajās iepriekš organizētajās cenu aptaujās, kur tās beidzās bez rezultāta. Savus pieteikumus iesniedza vairāki pretendenti. Šie ir sarežģītākie posmi purvainajās zonās, kur tiek meklēts līdzsvars starp infrastruktūras risinājumiem un izmaksām. Tādēļ būvniecības darbu iepirkumā ir paredzēta iespēja iesniegt vairākus piedāvājuma variantus ar trīs dažādiem risinājumiem žoga izbūvei purvainajās zonās. Ir
veikts saņemto piedāvājumu un dažādu risinājuma variantu izvērtējums, par ko šodien informēts arī MK. Tā rezultātā pieņemts lēmums papildu žoga izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas gar Latvijas - Krievijas valsts robežu (izņemot posmus 1. un 3. darbu daļās mitrajās un purvainajās zonās ~28,35 km garumā) pabeigt līdz 2024. gada 31. decembrim, taču lai nodrošinātu pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem, papildu žoga izbūvi 1. un 3. darbu daļās mitrajās un purvainajās zonās ~28,35 km garumā nolemts nodrošināt ne vēlāk kā līdz 2025. gada 25. oktobrim.
Latvijas – Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav. Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024. gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025. gadam. Šobrīd uz Latvijas – Krievijas robežas jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota, kas dod iespēju veikt žoga būvniecību raitāk.
Šobrīd robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
