LBAS, atsaucoties uz Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) 2024. gada 4. janvārī nosūtīto vēstuli Valsts izglītības satura centram un Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrībai par to, lai mācību priekšmetā "Sociālās zinātnes I" (vispārējās vidējās izglītības posmā) saturu papildinātu ar tematu par sociālo dialogu kā pilsoniskās līdzdalības formu, rosina apspriest šo jautājumu tuvākajā PINTSA sēdē.
Sociālajam dialogam, īpaši trīspusējam sociālajam dialogam, ir būtiska loma ne tikai kvalitatīvu politikas dokumentu un tiesību aktu veidošanā, bet visas sabiedrības demokrātijas stiprināšanā. Sociālais dialogs ir demokrātiskas sabiedrības pamats. Veiksmīga sociāla dialoga struktūra un process var atrisināt svarīgus ekonomiskus un sociālus jautājumus, pilnveidot sociālo un industriālo mieru un stabilitāti un paātrināt valsts ekonomisko progresu.
LBAS ieskatā Latvijā ir nepieciešams uzlabot sabiedrības izpratni par sociālā dialoga ieguvumiem, pievienoto vērtību un nepieciešamību. Jauniešu, jo īpaši skolēnu, izglītošana par sociālo dialogu, t.sk., iespējām būt piederīgam LBAS vai Latvijas Darba devēju konfederācijai, savu kā darba ņēmēju vai darba devēju interešu aizstāvībai un pārstāvībai, ir pirmais un svarīgākais posms, nākotnes proaktīvas, kompetentas un ieinteresētas sabiedrības veidošanai. Jauniešu motivācija pilsoniskajai līdzdalībai ir viens no problēmjautājumiem, jo pētījumā, kurā salīdzināta jauniešu pilsoniskā iesaiste Baltijas valstīs, redzam, ka nevalstisko organizāciju darbībā piedalās aptuveni 30% jauniešu Igaunijā un Lietuvā, bet Latvijā - tikai 17%. ("Latvijas jauniešu pilsoniskā iesaiste: šķēršļi un iespējamie risinājumi", 2023). LBAS un LIZDA, tiekoties ar augstskolu studējošajiem, lai informētu par sociālo dialogu un arodbiedrību lomu tajā, ir saņēmušas jautājumus, kāpēc šīs zināšanas netika ietvertas vidusskolas mācību priekšmetos?
LBAS vērš uzmanību, ka 94,9% "Ascendum" projekta ietvaros realizētās aptaujas dalībnieki piekrīt apgalvojumam, ka sabiedrībai un lēmumu pieņēmējiem vajadzētu labāk sadzirdēt jauniešu viedokļus un vajadzības. Jauniešu aptaujas dati liecina, ka 42% jauniešu tic un 44,3% drīzāk tic, ka demokrātiskā sabiedrībā var ietekmēt lēmumus, dzīvi skolā, pašvaldībā, valstī, pasaulē. Savukārt 64,2% jauniešu piekrīt apgalvojumam: "Latvijā jauniešiem ir vēlme ietekmēt procesus sabiedrībā." (“Ascendum" darbība 2022.–2023. gadā", Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas projekts EEZ un Norvēģijas grantu programmas "Aktīvo iedzīvotāju fonds" ietvaros). Izšķiroša nozīme skolēnu pilsoniskās kompetences veidošanas procesā ir ģimenēs dominējošajai pilsoniskai attieksmei, skolā – vienaudžu pozitīvai sadarbības pieredzei un pedagoga profesionālajai meistarībai.
Pedagogam jāspēj sniegt skolēniem pārliecību par viņu spējām un prasmju attīstības potenciālu. Faktiski visam izglītības saturam ir jābalstās uz pilsoniskās audzināšanas pamatprincipiem, pielietojot daudzveidīgās pedagoģiskās pieejas un formas…(Pāvela Jura un Alīdas Samusevičas Monogrāfija “Pilsoniskā līdzdalība: jauniešu potenciāls”, 2020). Tāpēc jauniešu izglītošanā par sociālo dialogu un tā iespējām motivēt jauniešus pilsoniskajai līdzdalībai ir nepieciešams investēt pūles un resursus, kā minimālo minimumu, iekļaujot šo tēmu vispārējās vidējās izglītības posmā mācību priekšmetā “Sociālās zinātnes I”.
LBAS sadarbībā ar Valsts darba inspekciju jau daudzu gadu garumā izglīto jauniešus profesionālajās izglītības iestādēs, kā arī organizē konkursu “Profs”, kur viena no tēmām ir sociālais dialogs. Pateicoties LBAS ekspertiem, ieinteresētajām profesionālās izglītības iestādēm, to pedagogiem un audzēkņiem, līdz šim tika radīta iespēja iegūt zināšanas jautājumos, kas skar darba aizsardzību un darba tiesības, tostarp sociālo dialogu, tomēr Latvijā nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visiem vispārējās vidējās izglītības posmā un visās profesionālajās izglītības iestādēs iegūt kompetenci par sociālo dialogu. Attīstītā demokrātijā sociālo dialogu vainago aktīva sabiedrības iesaiste, kuras augstākā pakāpe ir līdzdalība lēmumu pieņemšanā. Izglītojamie ir potenciāls pilsoniskās līdzdalības Latvijā pilnveidošanai, lai tā neaprobežojas tikai ar informēšanu un konsultēšanu, bez dziļāka dialoga starp pārvaldi un sabiedrību.
LBAS un LIZDA ir iegūta pieredze sociālā dialoga un ar to saistītu mācību moduļu satura izstrādē kā profesionālajās, tā arī augstākajās izglītības iestādēs. Tā, piemēram, LBAS eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele izstrādāja profesionālās izglītības C līmeņa moduli “Darba tiesības”. LBAS sadarbībā ar LIZDA būtu gatava iesaistīties un sniegt atbalstu sociālā dialoga mācību priekšmetā "Sociālās zinātnes I" vispārējās vidējās izglītības posmā satura izstrādē.
Līdztekus PINTSA LBAS vēstuli par mācību priekšmeta "Sociālās zinātnes I" vispārējās vidējās izglītības posmā satura papildināšanu ar tematu par sociālo dialogu ir nosūtījusi Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Valsts izglītības satura centram, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrībai, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai.
