Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis skaidro: “Turpinot īstenot atbalsta programmu reģionālā un pašvaldību līmenī, mēs dodam iespēju pašvaldībām Latvijā samazināt kopējās pašvaldību izmaksas un ieviest viedus, inovatīvus risinājumus un tehnoloģijas. Viedās pilsētvides tehnoloģijas ļauj samazināt tarifus, emisijas, veicināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu un paaugstināt energoefektivitāti. Tas ir tūlītējs ekonomisks un sociāls labums iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Piemēram, uzstādot saules paneļus notekūdeņu attīrīšanās iekārtās, tiek samazinātas kanalizācijas pakalpojuma tarifā iekļautās izmaksas, par ko norēķinās pašvaldību iedzīvotāji ik mēnesi.”
Projektu konkursa pirmās atlases kārta noslēdzās 2018. gadā, kopā īstenojot 15 dažādus projektus visā Latvijā ar kopējo atbalsta summu 6,18 milj. eiro. Projekti īstenoti Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Ludzā, Līvānos, Lielvārdē, Ogrē, Liepājā, Valkā, Valmierā, Rēzeknē un citviet.
Projektu konkursa otrās kārtas ietvaros varēs pieteikties gan pašvaldības un to iestādes, gan pašvaldību kapitālsabiedrības. Paredzamais kopējais finansējums projektu īstenošanai 6 milj. eiro. Konkursa otrās kārtas ietvaros tiks atbalstīta viedo pilsētvides tehnoloģiju iegāde, lai pilsētvidē veicinātu energoefektivitāti, kā arī atjaunīgo energoresursu izmantojošu viedo pilsētvides tehnoloģiju uzstādīšanu.
Projektu konkursa ietvaros tiks atbalstīta šāda pilsētvides tehnoloģiju uzstādīšana:
- atjaunojamos energoresursus izmantojošas viedās pilsētvides tehnoloģijas – saules paneļi, saules kolektori, vēja elektrostacijas un siltumsūkņi un šo iekārtu kombinēti risinājumi, kas aprīkotas ar lietu interneta viedajām ierīcēm, ar kopējo uzstādāmo elektrisko jaudu līdz 75 kilovatiem (kWel) vai kopējo uzstādāmo siltuma jaudu līdz 75 kilovatiem (kWth), ja tās plānots uzstādīt pilsētvidē.
- energoefektivitāti veicinošas viedās pilsētvides tehnoloģijas – iekārtas un tehnoloģijas, kas aprīkotas ar lietu interneta viedajām ierīcēm un, aizstājot vai pilnveidojot esošās pilsētvides tehnoloģijas, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un enerģijas patēriņa apjomu.
Atbilstoši projektu konkursa nosacījumiem iecerētos projektus būs jārealizē divu gadu laikā, kopš projekta līguma spēkā stāšanās.
Ar projektu konkursa nosacījumiem var iepazīties šeit, savukārt priekšlikumi iesniedzami TAP vai rakstot uz pasts@kem.gov.lv.
Enerģētika ir otrs lielākais siltumnīcefektu gāzu emisiju avots, kas rada 27% siltumnīcefekta gāzu emisiju, liecina 2021. gada dati.
