Būvmateriālu ražotāju un tirgotāju aizliegtā vienošanās
KP 2017. gada lēmumā tika konstatēta divu būvmateriālu ražotāju un četru tirgotāju, t.sk. SIA “Tirdzniecības nams “Kurši””, dalība aizliegtā vienošanās par preču tālākpārdošanas cenu noteikšanu.
KP lietas izpētes laikā vērtēja būvmateriālu ražotāju SIA “Knauf” un SIA “Norgips” un četru lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju – SIA “DEPO DIY”, AS “Kesko Senukai Latvia”, SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” un SIA “Krūza” – vienošanos, ilgstošā periodā veicot minimālā tālākpārdošanas cenu līmeņa un noteikta cenu līmeņa fiksēšanu SIA “Knauf” un SIA “Norgips” izplatītajai produkcijai. KP konstatēja, ka aizliegta vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā starp SIA “Knauf” un SIA “Norgips” un mazumtirgotājiem, gan arī kā horizontālas karteļa vienošanās – mazumtirgotājiem ar ražotāju starpniecību panākot kopīgu sapratni un saskaņotu rīcību par vienotiem darbības principiem un savstarpēju kontroli vienošanās īstenošanā attiecībā uz SIA “Knauf” un SIA “Norgips” preču cenu.
Pirms KP lēmuma pieņemšanas ar SIA “Knauf”, SIA “Norgips” un SIA “Krūza” tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. eiro apmērā. Savukārt pārējiem trim būvmateriālu tirgotājiem – AS “Kesko Senukai Latvia”, SIA “Tirdzniecības nams “Kurši””, kā arī SIA “DEPO DIY” – tika piemērots naudas sods 5,8 miljonus eiro apmērā.
KP lēmuma apstrīdēšana tiesā
Trīs sodītie būvmateriālu tirgotāji KP 2017. gada lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, un 2020. gadā tiesa noraidīja uzņēmumu pieteikumus, atzīstot KP lēmumu par pamatotu. AS “Kesko Senukai Latvia” lēma uzņēmumam nelabvēlīgo tiesas spriedumu nepārsūdzēt un samaksāja piemēroto naudas sodu 920 618 eiro apmērā.
SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” un SIA “DEPO DIY” par Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā. Latvijas Republikas Senāts 2023. gada 28. decembra spriedumā, vērtējot SIA “Tirdzniecības nams “Kurši” iesaisti aizliegtā vienošanās, sniedzis būtiskas atziņas konkurences tiesību piemērošanā.
KP Juridiskā departamenta direktora p.i. Andris Eglons: “Kartelī iesaistītie uzņēmumi savas rīcības aizstāvībai tiesā norādīja, ka “Knauf” un “Norgips” izmantoja dominējošo stāvokli un izveidoja un ieviesa sistēmu, par kādām cenām mazumtirgotāji drīkst tirgot preces, kā arī “Knauf” bija pietiekama tirgus vara, lai panāktu, ka pārējie tirgus dalībnieki sistēmu ievēro. Taču Senāts secina, ka, lai konstatētu aizliegtu vienošanos, tirgus dalībnieku varas sadalījumam nav jābūt līdzvērtīgam un uz uzņēmumu izdarīts spiediens neatbrīvo no atbildības par dalību pārkāpumā, jo pietiek ar to, ka attiecīgie uzņēmumi ir
izteikuši kopīgo gribu noteiktā veidā rīkoties tirgū. Turklāt tiesa secināja, ka ražotāju piedāvātie spēles noteikumi ne tikai kļuva pieņemami mazumtirgotājiem, tie bija ērti un izdevīgi to komerciālo interešu īstenošanai.”
Tāpat sodītie uzņēmumi, pārsūdzot KP lēmumu, ir norādījuši, ka vienošanās īstenota vertikāli – no ražotāja uz mazumtirgotāju – un tāpēc to nevar kvalificēt kā aizliegtu horizontālu vienošanos uzņēmumu starpā jeb karteli. Taču Senāts spriedumā norāda, ka tiesību normas kā priekšnoteikumu aizliegtas vienošanās atklāšanai neparedz konstatēt tiešu, nepastarpinātu komunikāciju tās dalībnieku starpā. Šajā gadījumā dalībnieku kopīgā griba vienoties par cenu tika īstenota nevis tieši, bet gan izmantojot trešo personu (ražotāju), tāpēc vienlaikus darbības, kuru mērķis ir vienādot cenu līmeni konkurentu vidū, var kvalificēt kā karteli” Senāts norāda, ka jāņem vērā vispārējais konteksts, kāpēc sensitīvā informācija trešajai personai vispār tiek nodota, kā arī būtiski ir konstatēt, ka vienošanās dalībnieks ir apzinājies, ka trešajai personai nodotā informācija tiks nodota arī tālāk konkurentam un attiecīgi ietekmēs konkurentu cenu noteikšanas politiku.
Senāts, vērtējot SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” iesaisti aizliegtā vienošanās, secināja – tam, ka atsevišķus apstākļus lietā nepamato tieši pierādījumi un ka SIA “Tirdzniecības nams “Kurši”” ir tieši iesaistīta tikai atsevišķās sarakstēs, nav izšķirošas nozīmes, jo uzņēmumu darbības nav novērtējamas tikai pēc to satura (kas tiek veikts), bet arī pēc darbību mērķa (kāpēc tās tiek veiktas). Senāts nosprieda, ka konkurences lietās pārkāpumu var pierādīt ne tikai ar tiešiem pierādījumiem, bet arī no noteikta to sakritību un norāžu daudzuma, kas, izvērtētas kopā, var tikt uzskatītas par pierādījumu konkurences tiesību normu pārkāpumam, ja nav cita loģiska izskaidrojuma.
Līdz ar Senāta 2023. gada 28. decembra spriedumu KP lēmums stājās galīgā spēkā arī attiecībā pret SIA “Tirdzniecības nams “Kurši””, un tam valsts budžetā jāiemaksā piemērotais sods 1 145 077 eiro apmērā. Savukārt tiesvedība ar SIA “DEPO DIY” par tā iesaisti aizliegtā vienošanās vēl turpinās Augstākajā tiesā. Par konkurences kropļošanu KP uzņēmumam SIA “DEPO DIY” piemēroja naudas sodu – 3 718 323 eiro.
