Abas Rīgas TEC ir nozīmīgākās Latvijas un Baltijas mēroga stacijas drošai elektroapgādei jeb t.s. bāzes jaudas, kas jebkuros apstākļos spēj operatīvi nodrošināt siltumu un elektroenerģiju Latvijas iedzīvotājiem. Pirms 2025. gadā plānotās atslēgšanās no BRELL elektroapgādes tīkla, TEC nodrošina bāzes jaudas visas Baltijas mērogā.
Viena no šīm stacijām, Latvenergo TEC-2 - lielākais siltuma avots Rīgai, nozīmīga ražotne elektroenerģijas tirgū un neaizstājamas bāzes jaudas visas Baltijas mērogā - gada nogalē atzīmē dubultas jubilejas. Sākotnēji kā kurināmo izmantojot mazutu un sasniedzot 390 MW elektrisko un 1,279 GWh siltuma jaudu, stacijas darbība ir mērķtiecīgi pilnveidota, kļūstot par videi draudzīgāku un joprojām efektīvāko termoelektrostaciju reģionā. Pilnīga stacijas modernizācija noslēdzas 2013. gadā, ražošanas jaudai sasniedzot 832 MW elektrisko jaudu koģenerācijas režīmā un 1124 MW siltuma jaudu.
Šobrīd efektīvākajā veidā izmantojot fosilos resursus, Latvenergo TEC-2 ir uz jauna pagrieziena sliekšņa – bez šīm stacijām nav iespējama pilnvērtīga vēja un saules enerģētikas attīstība, kā arī tās ir ūdeņraža – enerģētikas nākotnes resursa – izstrādes stacijas.
"TEC-2 ir paraugs, kā laika gaitā var mainīties ražošana un stacijas tēls – gan tehnoloģiski, gan morāli. Tehniski – no pirmsākumiem ar mazuta dedzināšanu līdz iespējami augstākajiem efektivitātes un vienlaikus zemākajiem izmešu rādītājiem šodien. Morāli ir mainījies stacijas tēls, tā ir mūsu valsts energoneatkarības garants, kas turklāt darbojas ar ētiski tīru dabasgāzi, pārtraucot jebkādas Krievijas gāzes piegādes 2022. gada sākumā. Taču šobrīd Latvijā paredzamais atjaunīgās elektroenerģijas pieaugums prasa balansējošas jaudas tad, kad nespīd saule vai nepūš vējš. Tāpēc TEC-2 gatavojas jaunai lomai – būt Latvenergo un citu AER ražotāju drošai aizmugurei, jo bez tās šīs ambīcijas piepildīt nav iespējams," saka AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Termoelektrostacijas visos laikos ir bijusi viena no efektīvākajām atbildēm uz elektroenerģijas pieprasījumu atbilstoši sava laika tehnoloģijām. Sākotnēji kā fosilo resursu stacijas tās ir bāzes jaudas, kas, pirmkārt, arī nākotnē būs neaizstājamas AER patēriņam un, otrkārt, ar jaunām ūdeņraža tehnoloģijām nodrošinās sabiedrības prasības samērā tuvā nākotnē.
Tieši šādi – atbilstoši pieprasījuma pieaugumam, tika būvētas Rīgas TEC. Atskatoties vēsturē, 20. gs. 70. gados, attīstoties rūpniecībai, palielinoties dzīvokļu celtniecības apjomam Rīgā un augot pieprasījumam pēc elektroenerģijas un siltumenerģijas, 1972. gadā Rīgas pievārtē – Aconē uzsāka TEC-2 celtniecību. 1973. gadā iedarbināja pirmos divus ūdens sildkatlus un šo brīdi uzskata par TEC-2 darbības sākumu. Elektroenerģijas ražošanu TEC-2 uzsāk 1975. gada decembrī, bet 1979. gadā TEC-2 sasniedz projektēto elektrisko jaudu 390 MWel. No 1984. gada TEC-2 enerģijas ražošanai kā pamatkurināmo izmanto dabasgāzi.
Laikā no 2006. līdz 2013. gadam veicot TEC-2 modernizāciju, izbūvē divus jaunus, modernus kombinētā cikla energoblokus. Efektīvi izmantojot kurināmo, TEC-2 saražo trīs reizes vairāk elektroenerģijas, tostarp samazinot termoelektrostacijas kaitīgo ietekmi uz vidi. 2021. gadā ar modernas siltuma akumulācijas sistēmas izveidi, kas ir lielākā un vienīgā siltuma akumulācijas sistēma Baltijas valstīs, tiek palielināts siltumapgādes drošums Rīgas centralizētajā siltumapgādes sistēmā, efektīvāka kurināmā izmantošana un energoresursu patēriņš, palielinot TEC konkurētspēju.
