Kāpēc šī gada COP ir īpaši nozīmīga Baltijas valstīm un LIFE OrgBalt projektam?
Baltijas valstis pārstāv mazas nācijas ar ievērojamiem sasniegumiem, kas ir apliecinājušas savu vēlmi censties panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. COP28 bija pirmā Klimata pārmaiņu konference, kurā kāda no Baltijas valstīm – Igaunija, atklāja nacionālo paviljonu, lai paralēli oficiālajām Pušu sarunām nodrošinātu platformu tematiskām diskusijām par klimatneitrālu attīstību. Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātes (Estonian University of Life Sciences) augsnes zinātnes profesors Alar Astover vadīja sesiju par lauksaimniecības augsnes iespējamo ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, piesaistot oglekli minerālaugsnēs un samazinot organiskās augsnes radītās SEG emisijas. Par minerālaugsnēm runāja Igaunijas Llauksaimniecībasu pētniecības un zināšanu centra (The Centre of Estonian Rural Research and Knowledge) augsnes zinātnes eksperte Elsa Putku, bet organisko augšņu lomu un datus prezentēja projekta LIFE OrgBalt pārstāvji. Sesijā galvenā uzmanība tika veltīta diskusijām un vietējās kontekstualizētās pieejas nozīmes demonstrēšanai, lai sekmētu oglekļa neitrālāku un klimatnoturīgāku lauksaimniecības attīstību. Augsnei ir izšķiroša nozīme attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu mazināšanu, jo tajā atrodas lielākais organiskā oglekļa uzkrājums sauszemes ekosistēmās. Lai gan ir atzīts, ka ilgtspējīga lauksaimniecības prakse var būtiski uzlabot oglekļa uzglabāšanu un pat palielināšanu augsnē, organiskā oglekļa piesaistes potenciāls augsnē un tā ietekme uz klimata pārmaiņu mazināšanu ievērojami atšķiras atkarībā no klimata reģiona, augsnes tipa un apsaimniekošanas prakses.
Kāda var būt lauksaimniecības augsnes loma Baltijas valstu centienos pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt to ietekmi? Kā ir ar Baltijas valstu sadarbību?
Igaunijas dzīves zinātņu universitātes augsnes zinātnes profesors Alar Astover sacīja "Lauksaimniecības augsne Baltijas reģionā parasti ir bagāta ar organisko vielu un ir vērojama organiskās vielas rezerve. Mūsu sākotnējais uzdevums ir saglabāt esošo oglekļa uzkrājumu un noteikt platības, kur konstatēts papildus oglekļa piesaistes potenciāls augsnē. Tas ir būtiski ne tikai, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to ietekmi, bet arī un galvenokārt – augsnes veselības un lauksaimniecības kultūraugu produktivitātes saglabāšanai. Mūsu augsnes", viņš piebilda, "ir ļoti dažādas, tostarp augsnes oglekļa piesaistes potenciāla kontekstā. Tas nosaka kontekstuālas pieejas nepieciešamību, atbilstoši kurai, izmantojama vietējos un reģionāli realizētos pētījumu projektos iegūta informācija, to integrējot lauksaimniecības prakses un politisko lēmumu pieņemšanā. Baltijas reģiona valstis šobrīd pieliek kopīgas pūles, lai palielinātu zināšanas par lauksaimniecības augsnes oglekļa apriti un uzskaiti vairākos kopīgi realizētos pētījumu projektos, piemēram, piemēram, EJP Soil, MARVIC (Monitoring, Reporting and Verification system for carbon farming) un citos".
Kā LIFE OrgBalt projekts var veicināt COP mērķu un ambīciju sasniegšanu?
COP 28 pirmo reizi tika oficiāli prezentēti Projekta ietvaros aprēķinātie reģionāli specifiskie nosusinātu, barības vielām bagāto organisko augšņu SEG emisiju koeficienti. Kopš 2019. gada vidus LIFE OrgBalt eksperti no visām trim Baltijas valstīm, Somijas un Vācijas cieši sadarbojas, lai aprēķinātu reģionāli specifiskus SEG emisijas faktorus lauksaimniecības un meža augsnēm, tādējādi nodrošinot vietēji specifisku datu pieejamību SEG emisiju ziņošanas uzlabošanai. “IPCC vadlīnijas SEG emisiju uzskaitei mudina izmantot valstij raksturīgos nevis tā sauktos noklusētos SEG emisiju faktorus, un LIFE OrgBalt projekta rezultāti sniedz pozitīvu ieguldījumu”, sacīja LIFE OrgBalt projekta vadītāja Latvijas Valsts meža pētniecības institūta “Silava” zinātniskā asistente Ieva Lῑcῑte. “Vietēji specifiski SEG emisiju dati”, viņa piebilda, “dod iespēju sagatavot precīzākus SEG inventarizācijas un prognožu ziņojumus, kas, savukārt, nodrošina precīzākus datus politikas plānošanai. LIFE OrgBalt projektā veiktie SEG emisiju mērījumi ir būtiski papildinājuši datu kopu, kas pieejama par pieejamos datus par nosusinātu organisko augsnimeža un lauksaimniecības zemē mērenā, vēsā un mitrā klimata joslā (Cool Temperate Moist Climatic Zone) – SEG mērījumu vietu skaits ir gandrīz dubultots attiecībā pret IPCC vadlīniju noklusēto SEG emisiju faktoru sagatavošanai izmantotajām”.
Vispārīga informācija
COP ir ikgadēja ANO Klimata pārmaiņu konference, kas pazīstama arī kā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (Konvencijas) Pušu jeb Konvenciju ratificējušo valstu konference (“Conference of the Parties”) un kuras laikā valstu vadītāji, zinātnieki, uzņēmēji un sabiedrības pārstāvji pulcējas, lai apspriestu un izstrādātu kopīgus risinājumus klimata pārmaiņu ietekmes negatīvo seku mazināšanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) ierobežošanai. COP galvenais uzdevums ir izskatīt Pušu iesniegtos nacionālos ziņojumus, tostarp SEG inventarizācijas ziņojumus un, pamatojoties uz šo informāciju, novērtēt Pušu sekmes Konvencijas izvirzītā klimata pārmaiņu samazināšanas mērķa sasniegšanā. 2015. gadā notikušajā COP 21 tika pieņemts vēsturiskais Parīzes nolīgums, pirmais vispārēji juridiski saistošais globālais klimata nolīgums, kas uzliek visām Pusēm pienākumu ierobežot globālās temperatūras paaugstināšanos būtiski zem 2°C salīdzinājumā ar pirms industriālā laika vidējo temperatūras līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5°C robežās, tādējādi būtiski mazinot klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.
Atsauces
https://estonia.ee/estonia-at-cop28/
https://www.cop28eusideevents.eu/e/about?i=sPkYrXuFBiQsoRFRYCiYeWUxYvbMBGWJ
