LVM aktīvi strādā, pielāgojot savu saimniecisko darbību klimata pārmaiņu nestajiem izaicinājumiem: tiek attīstītas dabas radīto traucējumu apzināšanas metodes un digitālie rīki operatīvai potenciālo bojājumu risku konstatēšanai un novērtēšanai, tiek īstenoti saimnieciskie pasākumi operatīvai bojājumu novēršanai un pilnveidotas saimnieciskās darbības metodes un paņēmieni, tiek apmācīti darbinieki un sadarbības partneri, pilnveidojot izpratni par klimata pārmaiņu radītiem riskiem un iespējām, kā arī tiek īstenoti dažādi pētījumi sadarbībā ar Latvijas Zinātniskajām institūcijām.
Vējš – būtiskākais risks
Kā apliecina zinātnieki, vējš ir izplatītākais dabiskais traucējums Eiropas mežos, un tā bojātās krājas īpatsvaram pēdējās desmitgadēs ir tendence palielināties, radot nozīmīgus sociālekonomiskos un ekoloģiskos zaudējumus.
Sagaidāms, ka vētru radītie finansiālie zaudējumi mežsaimniekiem pieaugs ne tikai to biežuma, bet arī bojājumu veida izmaiņu dēļ: lielāks vēja ātrums palielina koku lūšanas varbūtību, samazinot vērtīgāko sortimentu īpatsvaru, ko citādi no gāztiem kokiem varētu saražot, veicot sanitārās cirtes. Lai arī bērza mežaudzes tiek uzskatītas par noturīgākām pret vēja ietekmi, salīdzinot ar, piemēram, egles vai apses mežaudzēm, tomēr arī tajās ir novērota bojājumu apjoma palielināšanās, kas daļēji saistāma ar vētras bojājumiem, kamēr koki ir lapotā stāvoklī.
Primārā un sekundārā koku lūšana
Vējam iedarbojoties uz koka stumbru, notiek nozīmīgi strukturāli koksnes bojājumi – vadaudu vai traheīdu saspiešanās (primārā lūšana), kas veidojas arī mazākas vēja slodzes ietekmē, nekā nepieciešams tā izgāšanai vai nolūšanai (sekundārā lūšana).
Primārās lūšanas bojājuma ietekmē koks saglabā dzīvotspēju, tomēr samazinās tā noturība un vitalitāte. Primārā lūšana ilgtermiņā veicina koka bojāeju dažādu nelabvēlīgu apstākļu, piemēram, vēja slodzes, sausuma, kaitēkļu izplatības vai slimību ietekmē. Primārās lūšanas bojājums var būt arī atgriezenisks, jo veiktajos pētījumos ir novērota koku mehāniskās stabilitātes atjaunošanās, tomēr šis process ir lēns, un tā laikā novājinātais koks ir ilgstoši pakļauts regulārai vēja ietekmei un citiem bojājumu riska faktoriem. Tas savukārt paaugstina strukturālu koksnes bojājumu atkārtošanos un līdz ar to arī palielina risku nolūzt vai nogāzties jau mazāka vēja ietekmē.
Mežaudzes noturība pret vēja ietekmi
Atsevišķu koku parametri, kā arī visas mežaudzes taksācijas rādītāji, piemēram, biezība, vidējais augstums un caurmērs, sugu sastāvs un kopšanas režīms, raksturo mežaudzes noturību pret vēja izraisītajiem bojājumiem.
Mežaudzes augstākie koki ir vairāk pakļauti vēja ietekmei; resnākie koki – noturīgāki. Savukārt straujas augšanas posmā kokiem biezākās audzēs var veidoties lielāka augstuma un caurmēra attiecība, kas samazina to noturību. “Audzes lielākie koki, kā arī koki atvērumu malās, var uzņemt pat 7 līdz 15 reizes lielāku vēja slodzi nekā vidēja augstuma un otrā stāva koki. Šāds mehānisms īpaši nozīmīgs neviendabīgās audzēs, kur koku svārstības vējā ir nevienmērīgas. Vēja aizturētāju jeb uztvērēju koku bojāeja var izraisīt visas audzes stabilitātes pazemināšanos, jo mežaudzes struktūra būtiski ietekmē tās kopējo noturību pret vēja postošo ietekmi,” zinātnieku atziņas raksturo LVM attīstības projektu vadītājs Elmārs Pētrhofs.
Dažādām koku sugām ir atšķirīga vēja noturība. Atsevišķu koku primārās un sekundārās lūšanas sasniegšanai nepieciešamā slodze palielinās līdz ar koku stumbra tilpumu. Piemēram, apse nereti sasniedz lielākās dimensijas, tomēr augot, tām bieži veidojas augsti un asimetriski vainagi, pakļaujot audzi lielākai vēja ietekmei un mazinot to noturību. Savukārt bērzs, lai arī saliekts, tomēr spēs vairāk pretoties sekundārajai lūšanai, jo tā sakņu sistēmas veiksmīgās pielāgošanās spējas nodrošina ievērojamu noturību arī nestabilās augsnēs. Egle Latvijas apstākļos veido seklu sakņu sistēmu, kas ir īpaši nenoturīga pret izgāšanos kā sekundārās lūšanas veidu. Tomēr, eglei atrodoties audzes otrajā stāvā, vēja izraisīto bojājumu risks ir zemāks.
Ko zinātnieki iesaka mežsaimniekiem?
Vēja izraisīto mežaudžu bojājumu samazināšanai zinātnieki iesaka mežaudzes veidot viendabīgākas gan pēc sugu sastāva, gan atsevišķu koku dimensiju līmenī. Tas ir īpaši nozīmīgi, palielinoties kokaudzes augstumam un līdz ar to arī sagaidāmajai vēja slodzei. Tāpēc savlaicīgi jāveic jaunaudžu kopšana un galvenā cirte – pēc mērķa caurmēra sasniegšanas. Tādējādi var samazināt laika periodu, kurā pieaugušas mežaudzes ir pakļautas vēja izraisīto bojājumu riskam.
Eiropā pēdējo 20 gadu laikā nozīmīgāko ciklonu darbības ietekmē ir radušies mežaudžu bojājumi, kas pārsniedz 340 miljonus kubikmetru. Kopumā šajā laika periodā ir reģistrēti ap 89 tūkstošiem mežaudžu bojājumu gadījumu, kuru kopplatība sastāda aptuveni vienu miljonu hektāru. Vētrās bojātās koksnes apjoms palielinās līdz ar kopējo krāju Eiropas mežos, tomēr ir konstatēta statistiski būtiska tendence palielināties arī bojātās krājas īpatsvaram.
