Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa: “Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam definētais mērķis ir izveidot tādu sabiedrību, tautsaimniecību un valsts pārvaldi, kas mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi. Tādejādi tiek uzlabota dzīves kvalitāte ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju.”
Ņemot vērā, ka digitālā transformācija definējamā kā caurvijošs elements visās nozarēs, plānā iekļautie pasākumi, ir pakārtoti piecām attīstības jomām, kas tiešā veidā veicinās ekonomikas transformāciju un sabiedrības digitālo izaugsmi valstī.
Viena no attīstības jomām ir Digitālās prasmes un izglītība. Plānā ir iekļautas tādas aktivitātes, kas veicinās sabiedrības digitālo prasmju attīstību izglītības procesā, tostarp mācībspēku un izglītības iestāžu vadītāju vidū. Lai veicinātu sabiedrības digitālo prasmju attīstību no pamatprasmēm līdz augsta līmeņa prasmēm, tiks tostarp izveidots mehānisms digitālo prasmju pilnveides iniciatīvu koordinācijai dažādām mērķgrupām – pieaugušajiem, senioriem, darba meklētājiem, veselības sektorā strādājošajiem, kā arī valsts un privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem u.c.
Otra plānā iekļautā attīstības joma ir Digitālā drošība un uzticamība, ar mērķi panākt to, lai Latvijas iedzīvotāji un komersanti digitālajā telpā jūtas droši un aizsargāti, tāpēc bažas par drošības apdraudējumiem nekavē digitālo pakalpojumu attīstību un izmantošanu. Lai to sasniegtu, tiek plānots stiprināt kiberaizsardzības spējas, atbalstīt valsts un privāto sektora dalībniekus kiberdrošības jautājumos, paredzot vadlīnijas tam, kā nozaru ministrijas veic nozarei specifisku kiberdrošības risku analīzi un nodrošina sadarbību to aktualizēšanai nozarē, tāpat arī atbalsta instrumentus komersantu kiberaizsardzības stiprināšanai. Vienlaikus tiks attīstīti elektroniskās identitātes pakalpojumi iedzīvotājiem, patērētāju tiesību aizsardzība digitālajā vidē un arī interneta lietotāju aizsardzība pret kaitīgu saturu.
Trešais digitālās transformācijas attīstības virziens ir Telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamība. Valsts pārvalde ir apņēmusies strādāt pie tā, lai elektronisko sakaru pakalpojumi pieejami apjomā un kvalitātē, kas nepieciešami inovāciju, tautsaimniecības un mājsaimniecību vajadzībām, nodrošinot platformu jaunam tehnoloģiskam lēcienam sabiedrības digitālajā transformācijā. Paredzēts investēt sakaru “pēdējās jūdzes” nodrošināšanai, nākamās paaudzes sakaru attīstībai, kā arī veikt tīklu infrastruktūras kartēšanu, infrastruktūras koplietošanas veicināšanu.
Ceturtā plānā iekļautā attīstības joma ir Tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija. Attīstības virziens iekļauj pasākumus pakalpojumu platformu attīstībai, augstvērtīgo datu pieejamību un efektīvu datu pārvaldību. Vienlaikus plāns ietver sabiedriskās drošības, kārtība un tieslietu jautājumus, tostarp paredzot nodrošināt tiesībsargājošās jomas procesu digitālu tansformāciju. Vienlaikus ir paredzētas vairākas aktivitātes valsts pārvaldes modernizēšanai.
Plāna ietvaros paredzēts stiprināt valsts privāto sektoru, veicinot uzņēmēju un kopējās uzņēmējdarbības digitālo transformāciju. Paredzēts gan veicināt uzņēmēju digitālās prasmes, pieejamību dažādām tehnoloģijām, nodrošināt atbalsta programmas mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai, kā arī jaunu digitālo produktu un pakalpojumu attīstībai. Vienlaikus paredzēts nodrošināt piekļuvi augstvērtīgajiem valsts atvērtajiem datiem, atvieglot saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm un pakalpojumu saņemšanu.
Piektais attīstības virziens ir Inovācijas, IKT industrijas un IKT zinātnes jomā. Mērķis ir nodrošināt sistēmisku digitālo inovāciju pārnesi tautsaimniecības nozarēs, īpaši prioritāri definētajās jomās, kā arī proaktīvi sekmēt Latvijas IKT industrijas iekļaušanās starptautiskajās piegāžu ķēdēs. Tiek ietvertas aktivitātes tādos jautājumos kā cilvēkresursu un infrastruktūras attīstība digitālo inovāciju sekmēšanai, viedo pilsētu, viedās mobilitātes veicināšana.
Plānu ir izstrādājusi VARAM sadarbībā ar citām atbildīgajām ministrijām, iesaistot arī nevalstisko sektoru.
Plānā paredzēto pasākumu īstenošana notiks galvenokārt piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kā arī valsts budžeta finansējumu. Valsts budžeta finansējuma piešķiršana pasākumu īstenošanai 2025.gadā un turpmāk ir skatāma Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
