Būtiskākais sanāksmes temats būs alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana un jūlijā NATO samitā Viļņā apstiprināto jauno reģionālo aizsardzības plānu izpilde. Ministri apspriedīs progresu plānu ieviešanā, kas paredz alianses teritorijas aizsardzību no pirmā konflikta brīža. Tāpat tiks pārrunāta virzība vienlīdzīgāku aizsardzības izdevumu sadalījumam starp NATO sabiedrotajiem. Latvija ir viena no 11 NATO valstīm, kas iegulda aizsardzībā 2% no IKP atbilstoši sabiedroto kolektīvi pieņemtajam lēmumam.
Ministri diskutēs arī par aktuālajiem drošības izaicinājumiem Tuvajos Austrumos un Sāhila reģionā Āfrikā, kā arī pieaugošo Ķīnas ietekmi eiroatlantiskajā telpā. Atsevišķā darba sesijā ministri apspriedīs situāciju Rietumbalkānu reģionā, kur pēdējo mēnešu laikā notikuši vairāki bruņoti saasinājumi un saglabājas trausla drošības vide.
Sanāksmes otrajā dienā uz pirmo tikšanos ārlietu ministru formātā sanāks NATO–Ukrainas padome, kurā Ukrainu pārstāvēs ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Sanāksmē tiks pārrunāti turpmākie soļi NATO un Ukrainas politiskās un praktiskās sadarbības stiprināšanai. Plānots, ka sabiedrotie paudīs apņemšanos turpināt atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzības spējas pret agresorvalsti Krieviju un veicinātu Ukrainas tuvināšanos dalībai NATO.
Briselē paredzētas arī ministra divpusējas tikšanās ar sabiedrotajiem.
