Nodarbinātība un bezdarbsvecuma grupā no 15-74 gadiem
Nodarbināto skaita samazinājumu gada griezumā lielā mērā ietekmējusi gan ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, gan arī darba tirgus piedāvājuma puses faktori – iedzīvotāju skaita samazinājums darbaspējas vecumā, kā arī kopējā darbaspēka piedāvājuma kritums.
Tāpat jāatzīmē, ka nodarbinātības līmenis Latvijā joprojām saglabājās zemāks nekā kaimiņos - par 4,4 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2023. gada 3. ceturksnī - 69,1%), bet par 2 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (2023. gada 3. ceturksnī - 66,7%).
Ņemot vērā gan ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, gan arī darbaspēka pieprasījuma samazināšanos, kopumā arī bezdarba lejupslīdošā tendence ir apstājusies. Tomēr, neskatoties uz to, bezdarba rādītāji joprojām saglabājās zemā līmenī un ir tuvu pirmspandēmijas (2019. gada) rādītājiem. Bezdarba līmenis 2023. gada 3. ceturksnī bija 6,5%, kas ir par 0,4 procentpunktiem zemāks rādītājs nekā attiecīgi 2022. gada 3. ceturksnī (6,9%). Bezdarba līmenis Latvijā š.g. 3. ceturksnī bija par vidēji 0,3 procentpunktiem augstāks nekā Lietuvā (2023. gada 3. ceturksnī - 6,2%), bet par 0,8 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (2023. gada 3. ceturksnī - 7,3%).
Kopumā 2023. gada 3. ceturksnī darba meklējumos bija 61,5 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 7,4% jeb 4,9 tūkstošiem mazāk nekā 2022. gada 3. ceturksnī.
Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2023. gada 3. ceturksnī palielinājās līdz 69,2%, kas bija par 0,2 procentpunktu zemāks rādītājs nekā attiecīgi 2022. gada 3. ceturksnī (69,4%). 2023. gada 3. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem bija 952,4 tūkstoši, kas ir par 13,5 tūkstošiem mazāk nekā 2022. gada 3. ceturksnī. Līdz ar Ukrainas kara bēgļu ienākošās plūsmas samazināšanos, arī šis plūsmas pozitīvais efekts uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku pakāpeniski izsīkst. Tāpat jāņem vērā, ka daļa kara bēgļu atgriežas mājās, tādejādi demogrāfisko faktoru negatīvā ietekme uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku turpmākajos gados atkal varētu kļūt izteiktāka.
Ņemot vērā ekonomisko situāciju, kā arī mazinoties sezonālam darbaspēka pieprasījumam, būtisks darbaspēka pieprasījuma pieaugums gada pēdējā ceturksnī vairs nav sagaidāms, tādejādi bezdarba līmenis vidēji 2023. gadā varētu pietuvoties 6,3%, savukārt nodarbināto skaits saglabāties tuvu 2022. gada līmenim. Vienlaikus 2024. gadā situāciju darba tirgū arvien vairāk turpinās ietekmēt piedāvājuma puses faktori, ņemot vērā negatīvo demogrāfijas fonu, kā arī kopējā darbaspēka piedāvājuma samazinājumu, tādejādi saglabājot bezdarbu zemā līmenī. Lai arī bezdarba rādītāji varētu turpināt samazināties vai vismaz saglabāties esošā līmenī, kopumā būtisks nodarbinātības pieaugums 2024. gadā, visdrīzāk, nebūs vērojams, ņemot vērā gan ierobežoto piedāvājuma pusi, gan arī joprojām augsto nenoteiktību ekonomikā.
