Projektu galvenais mērķis bija veikt fundamentālas izmaiņas tajā, kā tiek strādāts ar ieslodzītajiem. Līdztekus tam notikušas arī darbinieku apmācības un izglītojošais darbs, lai ieviestu ikdienā lietojamus rīkus, kas ir efektīvi, balstīti pētījumos un pierādīti praksē.
“Reālais ilgtermiņa ieguvums nav konkrēts skaits notikušu darba interviju vai konsultāciju. Mēs nevaram ietekmēt apstākļus ārpus cietuma, bet varam piekļūt pašiem ieslodzītajiem, sniedzot sociālās uzvedības korekcijas programmas – strukturētus pasākumu ciklus, piemēram, izglītības programmas, brīvā laika iespējas, mentālo atbalstu. Šo gadu laikā, sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru un citām iestādēm, esam sasnieguši iespēju nodrošināt klientiem pēc iespējas vienmērīgu pāreju no ieslodzījuma uz dzīvi brīvībā,” skaidro ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projektu vadītājs Māris Luste.
Viens no noziedzīgas uzvedības riska faktoriem ir vājas ģimenes saites, nespēja saprasties, rūpju trūkums attiecībās. Līdz projektam “Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū” notiesātā ģimenes jautājumu risināšana nebija resocializācijas procesa uzmanības lokā, taču tā gaitā ieviestas Ģimenes dienas, ieslodzītajiem organizētas lekcijas par ģimenes tematiku, kā arī nodrošināts psihologa, psihoterapeita vai psihoterapijas speciālista atbalsts. Tāpat uzlabotas dažādas neformālās izglītības programmas – no amatniecības līdz angļu valodas apguvei un datorprasmēm, ieslodzītie iesaistījušies brīvprātīgajā darbā, kas ļāvis lietderīgi pavadīt brīvo laiku un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Vērtīgs ieguldījums ir sadarbība ar Nodarbinātības valsts aģentūru, kas palīdz ar konsultācijām darba meklēšanā un intervijām vēl esot ieslodzījumā.
“Visas projekta aktivitātes vērstas uz resocializācijas efektīvu īstenošanu, lai, atgriežoties sabiedrībā, bijušais ieslodzītais būtu sagatavots dažādiem izaicinājumiem un spētu pats uzlabot savus dzīves apstākļus. Pēc pieredzes varam teikt, ka ieslodzījumā esošie izrāda lielu interesi, lai attīstītu darba prasmes, savas profesionālās iemaņas, komunikāciju un laika pavadīšanu ar ģimeni, apgūtu stresa mazināšanas metodes, līdz ar to klienti spēj būt nosvērtāki un motivētāki mainīt uzvedību. Ja iepriekš soda izciešanas mērķis bija izolēt no sabiedrības, tad tagad ejam uz korekcijas iestādes modeli – sagatavot brīvībai, iedot pārliecību, ka cilvēks var būt sabiedrībai noderīgs un var tajā pilnvērtīgi dzīvot,” norāda Jelgavas cietuma Resocializācijas daļas sociālā darbiniece darbam ar personām brīvības atņemšanas iestādēs Ēvija Teilāne.
Projekta “Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana” ietvaros veikta astoņu resocializācijas programmu uzlabošana vai pilnīga pārstrāde. Projekta laikā ieviestas starptautiski atzītas un pierādījumos balstītas sociālās uzvedības korekcijas programmas, ieviesti instrumenti, kas ļauj precīzi plānot resocializācijas gaitu notiesāto noziedzīgas uzvedības risku mazināšanai nākotnē, ieviesta sociālās rehabilitācijas programma notiesātajiem senioriem un vardarbībā cietušiem notiesātajiem.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra priekšniece Kristīne Beitele papildina: “Ar Eiropas Sociālā fonda projekta aktivitātēm panāktas daudzas vērtīgas pārmaiņas, piemēram, virsniekiem ieviestas četras licencētas profesionālās pilnveides programmas, ieslodzījuma vietu darbiniekiem pieejams mentora atbalsts, īpaši priecājamies par e-mācību platformu, kuras ieviešanu paātrināja Covid-19 pandēmija. Attīstās un pilnveidojas ne tikai ieslodzītie, bet arī personāls, līdz ar to panākts ir tiešām daudz.”
Lai informētu, kādas pārmaiņas Eiropas Sociālā fonda ieguldījumu rezultātā ir notikušas korekciju dienestu darbā un nodrošinātu mūsdienīgu darbinieku apmācību, Valsts probācijas dienesta Latgales reģiona teritoriālās struktūrvienības vadītāja Iveta Vilcāne un Latgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Daugavpils 1. nodaļas vadošais probācijas speciālists un nodaļas vadītājs Ainis Jukšs izcēla to, ka probācijas dienesta uzraudzībā nonāk jau motivēti klienti: “Gan Ģimenes dienas, gan citi resocializācijas pasākumi ieslodzītos sagatavo realitātei ārpus ieslodzījuma, un kā zināms, motivēti cilvēki jebkurā nozarē panāk daudz labākus rezultātus, ar viņiem ir vieglāk strādāt. Īpaši novērtējam, ka projekts palīdzējis uzlabot sadarbību starp dažādām iestādēm, visiem ir vienota izpratne par procesiem un nepieciešamajiem soļiem, kas noteikti tiks pielietoti arī turpmāk.”
