Pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, hibrīdkara apdraudējums mūsu valstij, kā arī nesavtīgs atbalsts Ukrainai lika valdībai īpaši atbildīgi veidot nākamā gada budžetu. Tādēļ arī nākamā gada valsts budžetā mēs investējam ārējā un iekšējā drošībā, kā arī mūsu valsts un sabiedrības noturībā pret jebkāda veida apdraudējumiem. Tas nozīmē izdevumus ne tikai 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībā, kas jāsasniedz 2027. gadā, bet arī izdevumus iekšējai drošībai, tostarp investīcijām robežas izbūvei.
Valsts investīcijas noturībā nozīmē arī investīcijas cilvēkos. Tas nozīmē mazināt ievainojamību sektoros, kas līdz šim bijuši nepietiekami finansēti, bet no kuriem ir atkarīga mūsu valsts tālākā attīstība un drošība, tostarp cilvēkdrošība – veselībā, izglītībā un zinātnē. Cilvēkkapitāls ir arī svarīgs faktors ekonomikas izaugsmei – tikai ar izglītotiem un veseliem cilvēkiem var veicināt ekonomisko izaugsmi, kāpināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un nodrošināt kopējo labklājības līmeņa pieaugumu.
Nākamā gada valsts budžets atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu. ES fondi un Atveseļošanas fonds ir nozīmīgs investīciju avots.
2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi tiek plānoti 17,8 miljardu, savukārt izdevumi – 19,1 miljarda eiro apmērā.
Valsts budžets 2024. gadam sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības fiskālos noteikumus un Fiskālās disciplīnas likuma noteikumus – vispārējas valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts 2,8% apmērā no IKP, savukārt vispārējās valdības parāds 41% no IKP.
Gan budžeta deficīta, gan parāda vērtības ir zem Eiropas Savienības fiskālajos noteikumos noteiktajām atsauces vērtībām – 3% deficītam un 60% parādam.
Kredītreitingu aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, atzīmē, ka mērens valsts parāds pret IKP un parāda apkalpošanas izmaksas joprojām ir viena no Latvijas kredītreitinga stiprajām pusēm un nesaskata riskus tā ilgtspējai. Taču straujš valsts parāda pieaugums var izraisīt Latvijas kredītreitinga samazinājumu. Tas, savukārt, nozīmētu lielākus parāda apkalpošanas izdevumus pat pie nemainīgām aizņemšanās procentu likmēm.
