LPS Domes sēde izskatīja MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024. – 2026. gadam. Pasākumā piedalījās Ministru prezidente Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Pēc sarunām premjerministre E.Siliņa uzklausījusi LPS argumentus un priekšlikumus situācijas risināšanai laikā, kad pašvaldībām strauji pieauguši izdevumi. Rezultātā, lai atbalstītu pašvaldības, tai skaitā pašvaldības ar mazāko ieņēmumu pieaugumu, no valsts budžeta rasts papildus finansējums kopumā 12,5 milj. eiro apmērā, tostarp 7 milj. eiro speciālo dotāciju pašvaldību budžetu izdevumu segšanai un 5,5 milj. eiro deinstitucionalizācijas pakalpojumu finansēšanai. Kopš sarunu sākuma ar Finanšu ministriju G.Kaminskis uzsvēris, ka ir jānodrošina minimālais nepieciešamais finansējums pašvaldību funkciju veikšanai, citādi nākamgad saskarsimies ar virkni izaicinājumiem, ko izjutīs iedzīvotāji. Šobrīd viskritiskākā situācija ir tieši visās Latgales pašvaldības, kur līdzekļi nepietiekami pamatvajadzību nodrošināšanai.
“Sarunas ar nozaru ministrijām bija konstruktīvas un šogad esam panākuši vairākas svarīgas vienošanās par pašvaldību budžetu 2024. gadā un vidējā termiņā. Būtisks pienesums panāktajam rezultātam bija tikšanās ar Ministru prezidenti, tāpēc pateicamies valdības vadītājai un arī ministrijām par uzklausīšanu. Savukārt par jautājumiem, kur neesam panākuši vienošanos, mēs turpināsim uzstāt, kad budžets tiks izskatīts Saeimā un arī nākamā gada sarunās. Ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu valstī kopumā, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus, ieguldīt attīstībā un iedzīvotāju labklājībā.
Ja valsts prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība, tad arī pašvaldībās tā ir prioritāte. Tāpat arī izglītība, veselība un citas svarīgas nozares, kurās pašvaldības darbojas. Budžeta kontekstā pašvaldības nevar skatīt kā vienu atsevišķu nozari. Tomēr šī brīža situācija aizvien rada nopietnus izaicinājumus lielai daļai pašvaldību līdzekļu trūkuma un nenoteiktības dēļ, tāpēc minētais jautājums katru gadu ir dienas kārtībā,” akcentē G.Kaminskis.
Sarunās ar Finanšu ministriju rasts vienots viedoklis par to, ka nekavējoties jāuzsāk kopīgs darbs pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveides. Tāpat puses sarunājušas katru ceturksni tikties ar finanšu ministru, lai pārrunātu budžeta aktualitātes.
Savukārt protokolā ir noteikta vienošanās un atšķirīgie viedokļi finanšu jomā, kā arī par nozaru jautājumiem. Panākta vienošanās par pašvaldību aizņēmumu prioritātēm un mērķiem vidējā termiņā, finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kā arī par veselības punktu izveides termiņa pārcelšanu uz 2026.gada 1.janvāri, nodrošinot vienreizēju mērķdotāciju to izveidei līdz 2025.gada 31.decembrim.
Tāpat protokolā ir ietvertas vienošanās par meliorācijas sistēmu atjaunošanas projektu finansējumu un Zivju fondam paredzētās valsts budžeta dotācijas palielināšanu no 2025.gada. Sarunas turpināsies par katru Eiropas Savienības direktīvas vai regulas projektu vides jomā, lai apzinātu prasību ieviešanas izmaksas, laika grafiku, kompetenču sadalījumu. Ja visu prasību īstenošanai valsts un pašvaldību budžetu līdzekļi būs nepietiekami, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jānosaka prioritārie pasākumi, vienlaikus izvērtējot atsevišķu prasību neieviešanas sekas.
Puses saglabā atšķirīgus viedokļus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali pašvaldību budžetam 80% apmērā, azartspēļu nodokļa ieņēmumu daļas 25% apmērā atjaunošanu pašvaldību budžetā, aizdevuma procentu maksājuma pieaugumu, tranzītielu finansēšanu un uzturēšanu, mērķdotāciju pašvaldību autoceļu infrastruktūrai un valsts vietējo autoceļu atjaunošanu, kā arī investīciju programmu 2024.gadam. Tāpat saglabājas domstarpības par vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveides kritērijiem un prioritātēm, un visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta. Nelielas atšķirības viedokļos saglabājas par kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma nodoklim 2025.gadā u.c.
