Grieķijas pētnieciskās žurnālistikas aģentūra “Solomon” sadarbībā ar aģentūru “Forensis”, Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas “ARD” reportieru grupu “StrgF” un britu laikrakstu “The Guardian” izmeklējuši nesenā vēsturē nāvējošāko migrantu kuģa avāriju un atklāja, ka to izraisījušas Grieķijas krasta apsardzes veiktās darbības. Izmeklētāji arī atklāja informācijas neatbilstības Grieķijas iestāžu oficiālajos pārskatos.
Balvas pasniegšanas ceremonijā piedalījās Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, par balvu atbildīgā priekšsēdētājas vietniece Pina Pičerno un Berlīnes Preses kluba prezidente Juliāne Hīlšere, kura pārstāvēja Eiropas neatkarīgās žūrijas 28 locekļus. Ceremonija norisinājās Eiropas Parlamentā, Strasbūrā, Dafnes Karuanas Galicijas vārdā nosauktajā preses telpā.
Priekšsēdētāja Metsola sacīja: “Šodien, kā ik gadu, mēs godinām Dafnes Karuanas Galicijas piemiņu ar balvu, kas mums kalpo kā atgādinājums par viņas cīņu par patiesību un taisnīgumu. Žurnālistiem visā pasaulē joprojām uzbrūk tikai par to, ka viņi dara savu darbu, taču viņi nepiekrīt klusēt. Šis Parlaments ir viņiem līdzās ilgstošajā cīņā, lai nosargātu preses brīvību un mediju plurālismu Eiropā un aiz tās robežām."
No 2023. gada 3. maija līdz 31. jūlijam savus darbus žūrijai iesniedza vairāk nekā 700 žurnālistu no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Uz balvu kandidēja 12 žūrijas atlasīti žurnālistikas darbi.
Balvu ieguvusī reportāža
Izmeklēšana padziļināti pievērsās notikumiem, kas saistīti ar zvejas kuģa “Adriana” nogrimšanu šā gada 14. jūnijā aptuveni 50 jūras jūdžu attālumā no Grieķijas dienvidrietumu pilsētas Pilas. Katastrofā gāja bojā vairāk nekā 600 migrantu, kuri šajā bīstamajā ceļā no Lībijas krastiem bija devušies vairākas dienas iepriekš.
Tika intervēti vairāk nekā 20 izdzīvojušie un caurskatīti tiesas dokumenti un krasta apsardzes materiāli. Secinājumos ir izklāstītas neizmantotās glābšanas iespējas un ignorētie palīdzības piedāvājumi, savukārt izdzīvojušo liecības liek domāt, ka kuģa nogrimšanu izraisīja Grieķijas krasta apsardzes mēģinājumi kuģi vilkt. Grieķijas krasta apsardze kuģa vilkšanas mēģinājumus noliedza.
Liktenīgās nakts notikumu gaitu simulēja “Forensis”, izmantojot interaktīvu kuģa 3D modeli. Šim nolūkam palīgā tika ņemti krasta apsardzes žurnāla dati un krasta apsardzes kapteiņa liecības, lidojumu trajektorijas, jūras satiksmes dati, satelītattēli, tuvumā esošo kuģu videomateriāli un citi avoti.
Komandas, kas piedalījās reportāžas veidošanā, ir:
“Solomon” — Stavros Malichudis, Iliana Papangeli, Corina Petridi,
“Forensis” — Stefanos Levidis, Christina Varvia, Georgia Skartadou, Andreas Makas, Ebrahem Farooqui, Dimitra Andritsou, Peter Polack, Eyal Weizman, Jasper Humpert, Miriam Rainer, Salma Barakat, Zac Ioannidis, Elizabeth Breiner,
“StrgF”/“ARD” — Armin Ghassim, Sulaiman Tadmory, Timo Robben, Sebastian Heidelberger,
“The Guardian” — Giorgos Christides, Katy Fallon, Lydia Emmanouilidou un Julian Busch.
Īsumā par balvu
Dafnes Karuanas Galicijas vārdā nosauktā balva tika izveidota 2019. gada decembrī ar Eiropas Parlamenta Prezidija lēmumu, tā godinot maltiešu pētnieciskās žurnālistes un blogeres, korupcijas apkarošanas aktīvistes Dafnes Karuanas Galicijas piemiņu. Dafne Karuana Galicija gāja bojā 2017. gadā, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim.
Balvu pasniedz ik gadu Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības gadadienā. To piešķir par izcilu veikumu žurnālistikā, kas veicina vai aizstāv Eiropas Savienības pamatvērtības: cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības.
Lai piedalītos konkursā, jāiesniedz padziļināta tvēruma pētnieciskās žurnālistikas darbi, kas publicēti vai pārraidīti medijos kādā no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Balvas mērķis ir atbalstīt profesionālos žurnālistus, kuri ar savu darbu palīdz aizsargāt brīvību, vienlīdzību un iespējas, un akcentēt profesionālās žurnālistikas nozīmi šajā svarīgajā cīņā.
Darbus vērtē neatkarīga žūrija, kuras sastāvā darbojas preses un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no visām 27 ES dalībvalstīm, kā arī Starptautiskās Žurnālistu federācijas pārstāvis.
Gan pats balvas piešķiršanas fakts, gan tās vērtība naudas izteiksmē — 20 000 eiro — liecina par Eiropas Parlamenta spēcīgo atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un brīvai presei.
2021. gada oktobrī Dafnes Karuanas Galicijas balvu piešķīra žurnālistiem, kas darbojās konsorcija “Forbidden Stories” koordinētajā projektā “Pegasus”.
2022. gada oktobrī šo balvu saņēma “Découpages” un “Arte GEIE” kopražojuma dokumentālā filma par Krievijas ietekmi Āfrikā.
Kas bija Dafne Karuana Galicija?
Dafne Karuana Galicija bija maltiešu žurnāliste, blogere un korupcijas novēršanas un apkarošanas aktīviste, kas padziļināti pētīja korupciju, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību, pilsonības tirgošanu un Maltas valdības saikni ar “Panamas dokumentiem”. Vispirms notika mēģinājumi žurnālisti iebiedēt, un viņai tika izteikti draudi. 2017. gada 16. oktobrī Dafne Karuana Galicija gāja bojā, eksplodējot viņas automašīnā ievietotam spridzeklim. Sabiedrība aktīvi protestēja pret varas iestāžu nespēju atklāt žurnālistes slepkavību, tāpēc no amata bija spiests atkāpties toreizējais Maltas premjerministrs Džozefs Muskats (Joseph Muscat). 2019. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāti, kritizējot nerezultatīvo izmeklēšanu, aicināja Eiropas Komisiju rīkoties.
Balvu saņēmusī publikācija drīzumā tiks darīta pieejama visās ES oficiālajās valodās.
