ĪSUMĀ
- NBS rezerves sistēmas darbība ir pilnveidojama. Pēc pārejas uz profesionālo dienestu 2007. gadā rezerves sistēma netika mērķtiecīgi attīstīta.
- Svarīgi izveidot apmācību sistēmu, kas rezerves karavīriem ļauj regulāri uzturēt militārās prasmes un iemaņas, un nodrošināt mūsdienīgu datu uzskaiti, kas ļauj ātri un ērti sasniegt rezerves personālu.
- Visaptverošai valsts aizsardzībai svarīgi, ka pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa ir apguvusi valsts aizsardzībai nepieciešamas zināšanas un prasmes.
- NATO līmenī nav noteikts standarts rezerves spēku organizēšanai – to nosaka pašas dalībvalstis. Beidzamo gadu Latvijas valsts aizsardzības koncepcijās vērojama virzība uz rezerves sistēmas attīstību.
“Ņemot vērā aktuālos drošības izaicinājumus, ir svarīgi pilnveidot rezerves sistēmas darbību – izveidot tādu apmācību sistēmu, kas rezerves karavīriem ļautu regulāri uzturēt militārās prasmes un iemaņas, un izveidot mūsdienīgu datu uzskaiti, kas ļautu ātri un ērti sasniegt rezerves personālu jebkurā laikā. Valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir labvēlīgs laiks, lai sakārtotu rezerves sistēmu, jo NBS pievienosies ievērojams karavīru skaits, kuri apguvuši militārās prasmes un kuriem būs nepieciešams gan uzturēt un attīstīt jauniegūtās prasmes, gan nodrošināt saikni ar NBS pēc valsts aizsardzības dienesta pabeigšanas,” uzsver Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme.
NBS rezerve ir viens no trim militārajiem formējumiem, kas kopā ar regulārajiem spēkiem (profesionālā dienesta karavīriem) un Zemessardzi veido NBS. NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi – rezerves karavīri un rezervisti. Rezerves karavīri ir tie Latvijas pilsoņi, kuriem ir militārās apmācības pieredze (atvaļinātie karavīri, bijušie zemessargi, valsts aizsardzības dienesta karavīri pēc valsts aizsardzības militārā dienesta beigšanas u.c.). Savukārt rezervisti ir visi Latvijas pilsoņi vīrieši vecumā no 18 līdz 60 gadiem un ir derīgi militārajam dienestam, kā arī minētajiem kritērijiem atbilstošas sievietes, kuras ir izteikušas vēlmi būt rezervistes. Lai arī abas kategorijas atšķiras ar militāro sagatavotību un pienākumiem miera laikā, taču mobilizācijas gadījumā abas iesauc aktīvajā dienestā.
Atšķirībā no rezerves karavīriem, kuriem ir militāra pieredze, rezervistiem līdz iesaukšanai mobilizācijas gadījumā nav militārās sagatavotības, taču valsts apdraudējuma situācijās rezervistiem paredzēts līdzdarboties valsts aizsardzībā. Tādēļ vispārpieņemta prakse ir strādāt ar rezervi arī miera laikā, pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu apmācot militārās prasmēs un veidojot mobilizācijas gatavību. Cilvēkresursi ir mobilizācijas būtiska sastāvdaļa, un mobilizācijas gadījumā NBS pievienotos liela daļa sabiedrības, kuras ikdiena nav saistīta ar aizsardzību.
“Visaptverošas valsts aizsardzības nodrošināšanai un rīcības gatavības kultūras veidošanai svarīgi arī, ka pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai tiek radītas iespējas apgūt valsts apdraudējuma un krīzes situācijām noderīgas zināšanas un prasmes, kā parūpēties par sevi, ģimeni, kopienu un valsti,” atzīmē Kristīne Jaunzeme.
Revīzijā secināts, ka līdz šim, veidojot rezerves sistēmu, galvenokārt uzmanība pievērsta rezerves sastāva skaitliskai palielināšanai un mazāk resursu veltīts rezerves kvalitatīvajiem jautājumiem, kas ir būtiski, lai rezerve varētu sniegt ieguldījumu NBS uzdevumu izpildē. Vienlaikus pozitīvi vērtējama rezervistu brīvprātīgo apmācību organizēšana kopš 2018. gada, par kurām interese īpaši pastiprinājusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un kurās brīvprātīgajiem rezerves karavīriem ir iespēja apgūt militārās prasmes.
Rezerves karavīru un rezervistu iesaukšanai aktīvajā dienestā ir svarīgi operatīvi iegūstami precīzi dati. Revidenti norāda uz vairākiem izaicinājumiem un nepieciešamiem pilnveidojumiem saistībā ar aktuālas informācijas uzturēšanu par rezerves sastāvu, kā arī šīs informācijas izmantošanu, analizējot rezerves gatavību.
NATO nenosaka standartu rezerves spēku organizēšanai. Dalībvalstis pašas var noteikt, kādas ir attiecības starp aktīvā dienesta un rezerves sastāvu, rezerves spēku lomu, kā arī to apmācībām, aprīkojumu un nodarbinātību miera laikā.
Revīzijā analizētā citu valstu pieredze liecina – bruņoto spēku rezerves sistēmas attīstīšanai un rezerves personāla atjaunošanai citas valstis veic mērķtiecīgus pasākumus. Proti, vairs nepaļaujas tikai uz brīvprātīgu pieeju rezerves veidošanā, kā arī rod risinājumus rezerves efektīvai iesaistīšanai bruņoto spēku uzdevumos: (1) atjaunojot obligāto iesaukšanu militārajā dienestā, (2) plaši izmantojot pieejamās civilās prasmes, (3) strukturējot rezerves sastāvu atbilstoši sagatavotības līmenim un nodalot rezerves aktīvo daļu, tā koncentrējot apmācības un uzskaites resursus uz konkrētu rezerves daļu, (4) izstrādājot konceptuālu redzējumu ilgtermiņā, (5) stratēģiski plānojot un mērķtiecīgi attīstot bruņoto spēku rezervi kā valsts aizsardzības stūrakmeni. Piem., Kanādas bruņotajos spēkos ieviesta efektīva pieeja plašākai civilās sabiedrības iesaistei; Lielbritānijas bruņotie spēki izstrādājuši stratēģisku ilgtermiņa rezerves attīstības vīziju, kā arī attīstījuši komunikāciju ar sabiedrību; Lietuva izmanto īpašu pieeju rezerves personāla klasifikācijā un darbā ar aktīvo rezervi; Igaunija bruņotajiem spēkiem pieejamos cilvēkresursus plāno ilgtermiņā.
Kopumā mūsdienās uz rezervi raugās aizvien plašāk, meklējot veidus, kā mijiedarboties civilajam un militārajam sektoram un kā rezerves personāls var sniegt savu ieguldījumu bruņoto spēku uzdevumu izpildē. Šāda sadarbība ļauj gan stiprināt bruņoto spēku saikni ar sabiedrību, gan samazināt izmaksas, jo bruņotie spēki var vairāk koncentrēties uz tādu spēju attīstīšanu, kas prasa lielākus resursus un kam ir augstākas apmācību prasības.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Revīzijā sniegti astoņi ieteikumi, kurus ieviešot AiM sadarbībā ar NBS (1) izstrādās priekšlikumus rezerves attīstībai ilgtermiņā, (2) noteiks principus visu rezerves personāla kategoriju apmācībai, kā arī (3) izveidos mūsdienu prasībām atbilstošu rezerves personāla uzskaites sistēmu.
Par revīzijas ziņojumu
Ziņojumā aplūkoti NBS rezerves politikas jautājumi un NATO dalībvalstu prakse bruņoto spēku rezerves uzturēšanā un attīstībā. Ziņojumā vērtēts jautājums par rezerves sistēmas attīstību Latvijas aizsardzības politikā, vērtēta rezerves personāla apmācības īstenošana, kā arī NBS izveidotā rezerves personāla reģistrācija un uzskaite. Revīzijā sagatavotais Valsts kontroles ziņojums netiek publiskots, jo tas satur informāciju dienesta vajadzībām, ņemot vērā to, ka jautājumi par rezerves personāla skaitu, apmācībām un uzskaiti ir informācija, kas saistīta ar valsts drošību, NBS kaujas gatavību un spējām.
Šī revīzija – par NBS rezerves sistēmu – ir noslēdzošā Valsts kontroles revīzija lietderības revīziju ciklā par NBS personālsastāvu. Iepriekš veiktajās revīzijās ir vērtēti Zemessardzes un regulāro spēku profesionālā dienesta personāla jautājumi: “NBS personāla politikā veikto pasākumu efektivitāte” (2022) un “Vai Zemessardzes paaugstinātas gatavības apakšvienību pirmā posma īstenošanai piešķirtais finansējums ir izlietots efektīvi?” (2020).
