Sēdē Diasporas konsultatīvā padome konceptuāli atbalstīja Plāna darbam ar diasporu 2024.-2026. gadam projektu tālākai virzīšanai apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Arī turpmākajos trīs gados atbalstu diasporai plānots īstenot atbilstoši Diasporas likumā noteiktajiem četriem rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem: latviskās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana ārpus Latvijas; diasporas pilsoniskās un politiskās līdzdalības veicināšana; diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecības un zinātnes attīstībā; atbalsts remigrācijai.
“Latvijas diasporai pieskaitāmi līdz pat 420 000 ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. Diasporas organizāciju iesaiste ir galvenā atslēga veiksmīgai diasporas atbalsta izveidei. Sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām un diasporas organizācijām Plāna projektā esam iekļāvuši pasākumu kopumu, lai rastu efektīvus mehānismus diasporai būtisko jautājumu risināšanai, kā arī remigrācijas sekmēšanai,” pasakoties par Diasporas konsultatīvajai padomei par tās darbu sacīja Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele.
Diasporas konsultatīvās padomes paspārnē izveidotās darba grupas – Latviešu valodas un izglītības, Remigrācijas koordinācijas un Diasporas mediju darba grupas, informēja par aktualitātēm attiecīgajās jomās. Diasporas mediju darba grupas vadītājs Indulis Bērziņš īpaši izcēla diskusijas par diasporas mediju lomu 28. septembrī notikušajā forumā "Diaspora – (ne)atņemama Latvijas informatīvās telpas daļa?" Tāpat, pārskatu par savu augstāko lēmējinstitūciju aktualitātēm sēdes laikā sniedza Eiropas Latviešu apvienība un Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītāji, tai skaitā sniedzot atsaku uz diasporas dalību XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kuros piedalījās 87 diasporas kolektīvi no 22 valstīm.
Informācijai
Plāna darbam ar diasporu ir galvenais politikas plānošanas dokuments diasporas jomā, kurā saskaņā ar Diasporas likumu tiek noteikti pasākumi un plānots finansējums, lai nodrošinātu Diasporas likumā noteikto atbalstu diasporai un remigrācijas veicināšanai.
Plāna darbam ar diasporu 2024. – 2026.gadam projektu izstrādājusi Ārlietu ministrija ciešā sadarbībā ar valsts institūcijām atbildīgajām par diasporas politikas ieviešanu un diasporas organizācijām. Plāns aptver visplašāko jautājumu loku – atbalstu diasporas organizācijām, tai skaitā diasporas mediju stiprināšanu, izglītības jautājumus, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, diasporas iesaistes Latvijas tautsaimniecībā un zinātnē attīstību, kā arī jo īpaši svarīgus pasākumus remigrācijas veicināšanas jomā.
Diasporas konsultatīvās padome, kā padomdevējas institūcija, nodibināta 2019. gada maijā un tajā ietilpst 26 pārstāvji - gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan diasporas organizācijas.
Diasporas politiku, iesaistot diasporas pārstāvjus, diasporas organizācijas un citas fiziskās un juridiskās personas, īsteno Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, plānošanas reģioni, pašvaldības un citas valsts pārvaldes institūcijas.
