Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.
Spēja reaģēt uz problēmām un meklēt risinājumu – kamēr citi gaida valsts finansējumu vai politiskos lēmumus, ir būtiska notariāta kultūras sastāvdaļa. Pēdējā divās desmitgadēs notariāts ir ieguldījis savus līdzekļus vairāk kā 2 miljonu EUR apmērā, lai izveidotu sabiedrībai noderīgus rīkus. Piemēram, vien retais zina, ka interaktīvais portāls klienta saziņai ar notāru DigiNotārs arī tapis pēc notāru iniciatīvas un Latvijas iedzīvotāji ir vienīgie Eiropā, kuriem kopš 2018. gada tiešsaistē pieejami visi notāra pakalpojumi. Sejas atpazīšanas sistēma un biometrijas datu pārbaude- ir jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, kuri ieviesti, lai iedzīvotāji justos droši par savu darījuma partneri, saņemot attālinātu pakalpojumu. Dokumentus var apliecināt ar e-Apostille, un aizvadītajā desmitgadē notāri kļuvuši par uzticības pakalpojuma sniedzējiem, sākot izsniegt eParaksts Mobile. Nav pārsteigums, ka notariāta darbība digitalizācijas jomā ir novērtēta ar vairākiem LIKTAS apbalvojumiem “Platīna pele”, tostarp -sejas atpazīšanas sistēma atzīta par labāko kiberdrošību veicinošo iniciatīvu.
Tiesa, daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām noraidoši izturas pret tehnoloģiskiem jaunievedumiem, tostarp pret elektroniskā paraksta lietošanu, un dod priekšroku nevis ērti izmantojamiem digitālajiem pakalpojumiem, kas būtiski samazina gaidīšanu rindā, bet gan klātienes konsultācijām. Taču mēs apzināmies, ka jebkuru pārmaiņu iedzīvināšana prasa laiku. Un bez pārmaiņām mēs neiztiksim.
Nākamā – ceturtā – desmitgade, nepārprotami, paies mākslīgā intelekta zīmē. Tehnoloģijās balstītu risinājumu loma pieaug ikvienā mūsu dzīves jomā, un redzam, ka tuvākajā nākotnē šādu instrumentu (tostarp mākslīgā intelekta) izmantošanas īpatsvars pieaugs arī notāru darbā. Esam gatavi izmantot mākslīgo intelektu, lai piemēram, uzticētu tam liela apjoma informācija savākšanu sankciju pārkāpšanas un naudas atmazgāšanas jautājumos; mantojuma lietās. Tāpat, mākslīgais intelekts varētu palīdzēt risināt sākotnējo komunikāciju ar klientu un ne tikai. Tieši šobrīd ir īstais laiks rast atbildes uz jautājumiem, kā mākslīgā intelekta instrumenti var uzlabot notāra un klienta komunikāciju, kādu ikdienas notāra darbību izpildē būtu efektīvi izmantot mākslīgā intelekta instrumentus un kādi noteikumi (pamatprincipi) būtu ietverami Notariāta likumā, lai notārs savā amata darbībā drīkstētu izmantot dažāda veida mākslīgā intelekta instrumentus.
Taču vienlaikus līdzās tehnoloģiju integrācijai notāru darbā ir virkne citu jautājumu, kas ir notariātam un arī Latvijas tiesu sistēmai aktuāli un nākotnē kļūs tikai svarīgāki, teiksim, kvalitatīvu cilvēkresursu piesaiste jau ir pasaules problēma, piemēram, vācu kolēģi tieši šīs problēmas dēļ, ieviesuši mākslīgā intelekta risinājumus, lai aizstātu juristus, kuri pietiekami nepārvalda vācu valodu un tāpēc nespēj sagatavot darījuma dokumentus; jārisina jautājumi, kas skar notāru darba efektivizācijas jautājumu un daudzi citi.
30 gadu laikā Latvijas notāri ir apliecinājuši aizrautību, dedzību, kompetenci savā darbā, veidojot Latvijas tiesisko vidi, un tieši tādi cilvēki mums būs vajadzīgi arī turpmāk. To neaizstās neviena tehnoloģija.
Atskatoties uz Latvijas notariāta 30 gadiem, gribu iedrošināt katru cilvēku un katru institūciju negaidīt kādu darām to, ko paši varam izdarīt. Politiķi nav vienīgie, kuri var virzīt vai pieņemt mums vēlamus lēmumus. Tikai ar proaktīvu rīcību un pilsonisko līdzdalību mēs spēsim uzcelt tādu Latviju, kurā gribam dzīvot paši un kurā gribēs dzīvot mūsu bērni.
