Kā foruma laikā norādīja eksperti, tādi risinājumi kā mākslīgajā intelektā balstīti rīki klienta iesniegto dokumentu pārbaudei, tipveida atbildes vēstuļu ģenerēšanai, automātiskai reģistru un datu avotu analīzei un risku izvērtēšanai lieti noderētu, piemēram, notāriem, kas ir iedzīvotājiem pieejamākie juristi. Tāpat lietderīgs būtu mākslīgā intelekta digisekretārs – rīks, ar kura palīdzību notāri varētu taupīt laiku uz atbilžu sniegšanu klientiem par iesniedzamajiem dokumentiem katrā konkrētajā gadījumā, pierakstu veikšanu u. tml.
Tiesa, vienlaikus eksperti norādīja, ka šādu rīku ieviešana darbībā ir ļoti resursietilpīga – nepieciešama gan milzīga datu apjoma analīze, lai apmācītu mākslīgo intelektu, gan apjomīga augsti kvalificētu cilvēkresursu iesaiste un investīcijas skaitļošanas jaudās, kas Latvijai varētu būt liels izaicinājums. “Latvija ir maza valsts, un ir skaidrs, ka mākslīgā intelekta risinājumu izstrādē priekšrocības ir lielajām valstīm un uzņēmumiem. Ne tikai tehnoloģiju izstrāde maksā naudu, bet arī eksperimenti un validācija. Lielajās valstīs nav nekāds retums, piemēram, 5 miljonu jaunuzņēmums, kurš attīsta un testē konkrētu risinājumu. Ja risinājums sevi neattaisno, tiek veidots cits jaunuzņēmums. Latvijas mērogā tās ir milzīgas summas, līdz ar to mēs nevaram sacensties un pastāv risks šajā tehnoloģiju skrējienā iepalikt. Risinājums varētu būt starptautiskās iniciatīvas, kurās akumulēti gan finanšu, gan intelektuālie resursi. Iesaiste tajās varētu palīdzēt Latvijai iet kopsolī ar laiku – gan iegūt nepieciešamās zināšanas, gan pieredzi,” diskusijā uzsvēra pašmāju IT uzņēmuma “Mitigate” vadītājs Arvis Zeile.
Kā diskusijas laikā uzsvēra eksperti, lūkojoties uz mākslīgā intelekta risinājumu integrāciju dažādos tiesu vides procesos Latvijā, būtiski atcerēties, ka šādi rīki var būt tikai palīglīdzeklis ikdienas darbu veikšanai, bet lēmumu pieņemšanas process, kā arī atbildība par lēmumiem joprojām paliek cilvēku pārziņā. Turklāt iedzīvotājiem ir jābūt informētiem un viņiem jābūt tiesībām izteikt piekrišanu tam, ka ar viņiem saistīto informāciju apstrādā un analizē mākslīgais intelekts. Vienlaikus vispārēji mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanas pamatprincipi būtu jāiedzīvina arī saistītajos normatīvajos aktos. “Mākslīgā intelekta ieviešana sabiedrībā tiek uztverta pretrunīgi. Daudz tiek runāts par to, kā kontrolēt mākslīgā intelekta izmantošanu un kādas izmaiņas normatīvajos aktos būtu jāveic. Jāteic, ka daudzi ar mākslīgo intelektu saistīti jautājumi jau šobrīd tiek regulēti. Piemēram, personas datu apstrādi, aizsardzību un konfidencialitāti nosaka datu regula, tāpat ir vispārējās cilvēktiesības, ko būtu muļķīgi atsevišķi iestrādāt normatīvajos aktos. Tāpēc, cenšoties kontrolēt mākslīgā intelekta izmantošanu, svarīgi atcerēties, ka mēs nedrīkstam veidot pārregulāciju,” diskusijā uzsvēra Prof. Dr.iur. Daiga Rezevska. Vienlaikus viņa arī vērsa uzmanību uz faktu, ka būtiski ir kontrolēt globālās kompānijas, kuras rada mākslīgā intelekta risinājumus, un pārliecināties par ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību ievākto datu uzglabāšanas drošību.
Eksperti bija vienisprātis, ka šobrīd lielākais šķērslis dažādu mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanai Latvijas tiesu vidē ir ne tikai finansējuma, bet arī vienota valstiska redzējuma trūkums par jomas kopējo tehnoloģisko attīstību. “Šobrīd katrai institūcijai ir savs risinājums. Arī mēs – notāri, nespējot sagaidīt vienotas platformas ieviešanu no valsts puses, 2018. gadā proaktīvi radījām savu klientu apkalpošanas portālu Diginotārs. Tikai pateicoties šai pašiniciatīvai, Latvija šobrīd ir viena no retajām pasaules valstīm, kur visi notāru pakalpojumi ir pieejami attālināti. Skaidrs, ka pie tā apstāties nevar, jo tieši tehnoloģijās balstītie risinājumi ir tie, kas var vēl vairāk uzlabot darba efektivitāti, komunikāciju ar klientu, padarīt pakalpojumus vēl pieejamākus Latvijas iedzīvotājiem,” uzsvēra Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Kā labo piemēru tehnoloģiju ieviešanā valsts pārvaldē viņš minēja Igauniju, kur jau kopš 2007. gada darbojas vienota e-pārvalde un ir atsevišķa iestāde, kas to pārrauga. Kā diskusijas laikā norādīja eksperti, arī Latvijā būtu vitāli svarīgi iet Igaunijas izvēlēto ceļu valsts pārvaldes digitalizācijā. Finansējumu šim mērķim varētu piesaistīt no Eiropas Komisijas izveidotā Atveseļošanas fonda, kur digitalizācijai piešķirti 380 miljoni eiro.
Aizvadītajā piektdienā notikušajā Latvijas notariāta trīsdesmitgadei veltītajā un Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotajā forumā “Notariāts 2030” piedalījās virkne pašmāju un ārvalstu tiesu vides un IT jomas profesionāļu: viņu vidū zvērināta advokāte un “Harvardas tiesību un tehnoloģiju žurnāla” līdzautore Laurī Donahjū, Eiropas Savienības Notariātu Padomes (CNUE) prezidents Pīters Stelmasčiks, kā arī zvērināti notāri no Vācijas, Itālijas un citām valstīm. Foruma laikā tā dalībnieki dalījās savā pieredzē, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus dažādās juridiskās profesijās, un mini hakatonā – kopīgā domapmaiņā – centās rast atbildes uz jautājumiem, kā mākslīgo intelektu izmantot, lai uzlabotu notāru darba efektivitāti un pakalpojumu saņemšanas pieredzi klientiem, vai un kas jāmaina Notariāta likumā, lai veiksmīgi ieviestu jaunus tehnoloģiskos risinājumus notāru darbā, u. c.
