Vairākums (74%) Latvijas iedzīvotāju ir gatavi rīkoties dabisko pļavu labā – galvenokārt aptaujātie varētu iegādāties produktus, kuri nāk no dabiskajām pļavām – gaļu, medu un zāļu tējas (29%). Tāpat aptaujas dalībnieki norāda, ka cīnītos pret invazīvajām sugām, piemēram, lupīnām un latvāņiem (29%), kā arī nepļautu mauriņu vai tā daļu, ļaujot izziedēt savvaļas augiem (23%). Savukārt 18% būtu gatavi savā īpašumā atjaunot vai iekopt dabisko pļavu un 14% - ievākt dabisko pļavu augu sēklas un iesēt tās savā īpašumā.
Tajā pašā laikā tikai 28% Latvijas iedzīvotāju ir pazīstami ar faktu, ka dabiskās pļavas Latvijā izzūd. 28% respondentu ir dzirdējuši apgalvojumu “lai dabiskās pļavas Latvijā saglabātos, tām nepieciešama cilvēka veikta apsaimniekošana”. Vaicāti par pirmajām asociācijām saistībā ar dabisko pļavu, respondenti minēja pļavu, kurā zied rudzupuķes, pīpenes, magones (26%), zāli un garu zāli (22%), kā arī pļavu, kas aug savā vaļā un netiek apsaimniekota (20%).
“Pļavas cilvēkiem ir svarīgas kā daļa no Latvijas identitātes, taču šobrīd vērojam to, ka, līdzīgi kā pašas pļavas, zūd arī iedzīvotāju izpratne par to, kas tad ir īsta dabiskā pļava. Tā, piemēram, bieži pieminētās rudzupuķes un magones pļavās neaug, jo tās ir tīrumu nezāles. Tāpat dominē uzskats, ka dabiskā pļava ir aizaugusi un nekopta, kamēr realitātē dabiskajai pļavai ļoti nepieciešams cilvēks un ilgtspējīgi veikta apsaimniekošana – ekstensīva pļaušana ar zāles novākšanu vai noganīšana. Labā ziņa ir tā, ka cilvēki ir gatavi darboties pļavu labā, ko rāda gan šī aptauja, gan Latvijas Dabas fonda īstenotā pļavas sēklu vākšanas akcija “Darām pļavu kopā!” un mūsu Pilsētas pļavu iniciatīva”, saka Latvijas Dabas fonda botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova.
Aptaujā LDF arī noskaidroja, ar kādiem augiem iedzīvotājiem saistās pļava. Vairums Latvijas iedzīvotāju (76%) visbiežāk kā augu, kas saistās ar dabisko pļavu, nosauc parasto pīpeni, 67% minējuši āboliņu, bet 51% madaru. Kopumā tieši sievietes un lauku teritorijās dzīvojošie ir zinošāki par augiem dabiskajās pļavās. Gados jaunākie aptaujātie (18 – 24 gadi) biežāk nosauca madaru, āboliņu, baldriānu, savukārt vecāka gadagājuma cilvēki (55-65 gadi) – vīgriezi un rasaskrēsliņu.
Pētījumā arī tika aplūkots, kāda tipa zālājam cilvēki dod priekšroku sev tuvākajā vidē. Ja pagalmos lielākā daļa respondentu (72%) joprojām izvēlas koptu un zemu nopļautu mauriņu, tad piemājas teritorijā un pilsētu zaļajās zonās vairāk nekā trešdaļa aptaujāto dod priekšroku arī pļavai, kas tiek pļauta divas reizes sezonā vai mauriņam ar nenopļautām ziedošu savvaļas augu saliņām.
Aptauju “Latvijas iedzīvotāju zināšanas par dabiskajām pļavām” veica pētījumu kompānija “Kantar” pēc LDF pasūtījuma. Veicot tiešsaistes intervijas internetā, pētījumā tika uzrunāti 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.
LDF atgādina, ka vēl joprojām ir iespējams ievākt dabisko pļavu augu sēklas, kuras jau šoruden varēs iesēt gan savā pagalmā vai dārza stūrī, gan arī Rīgā veidotajās pilsētas pļavās. Organizācijas “YouTube” kanālā ir pieejama video stāstu sērija “Savvaļas augu sēklu vākšanas instrukcija” par sēklu vākšanas pamatprincipiem. Materiāli ir brīvi pieejami šeit: https://bit.ly/ldf-seklu-vaksanas-instrukcija.
LDF kampaņas “Darām pļavu kopā!” laikā cilvēki ir aicināti ievākt savvaļas augu sēklas, lai palīdzētu atjaunot Latvijas dabiskās pļavas. Plašāka informācija par kampaņu “Darām pļavu kopā!” pieejama šeit: https://bit.ly/ldf-daram-plavu-kopa.
Kampaņa “Darām pļavu kopā!” norisinās ar projekta “Latvijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšana ES Zaļā kursa un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešanai (LIFE LFN4GD)” atbalstu. Projektu finansiāli atbalsta ES LIFE programma, kā arī Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Latvijas Dabas fonds ir viena no lielākajām dabas aizsardzības nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Tā misija - Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana un atjaunošana.
