Senāts atzina, ka apgabaltiesa ir pareizi secinājusi, ka Enerģētikas likuma 111.panta trešajā daļā ir ietverti nosacījumi vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarībai, bet nav noteikti ierobežojumi akcionāriem izmantot balsstiesības, kā to uzskata pieteicēja. Proti, Enerģētikas likuma 111.panta trešā daļa nenosaka balsstiesību ierobežojumus un līdz ar to pieteicējas akcionāra balsstiesību izmantošanas ierobežojumi nav noteikti ar likumu. Senāts spriedumā norāda, ka apgabaltiesa pareizi ir secinājusi, ka tā kā nepastāv ne likumā, ne statūtos noteikts balsstiesību ierobežojums, visas pieteicējas akcijas ir balsstiesīgas un ņemamas vērā, nosakot balsstiesīgo pamatkapitālu. Tādējādi apgabaltiesa ir pamatoti secinājusi, ka šādos apstākļos, pat ja akcionārs labprātīgi apņemas neizmantot balsstiesības, nav izslēgta iespēja šādam akcionāram ietekmēt lēmumus sabiedrībai svarīgos jautājumos, un līdz ar to pieteicējas statūtos ietvertais nenodrošina neatkarības prasību ievērošanu.
Ne Enerģētikas likuma 111.panta trešā daļa, ne kāda cita tiesību norma neparedz konkrētu veidu, kādā vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram jānodrošina atbilstība neatkarības prasībām, bet definē rezultātu, kāds tam jāsasniedz. Senāta ieskatā apgabaltiesa pareizi norādījusi, ka normatīvie akti neuzliek regulatoram pienākumu norādīt, kādus konkrētus pasākumus vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram jāveic, lai tas izpildītu neatkarības prasības. No pārsūdzētā lēmuma satura apgabaltiesa konstatējusi, ka regulators nav norādījis konkrētus risinājumus un nav atzinis, ka neatkarības prasības ir izpildāmas vienā konkrētā veidā, proti, akcionāriem atsavinot pieteicējas vai akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” akcijas.
Lieta Nr. SKA-60/2023 (A43008418)
