Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), Valsts vides dienests un Valsts meža dienests ir atzinuši, ka pārlieku liela zirgu koncentrācija vienā vietā, kā tas ir šajā gadījumā, ievērojami un iespējams, arī neatgriezeniski degradē vidi.
“Rīgas meži”, sadarbībā ar kompetentajām institūcijām, secinājuši, ka vide un teritorija, kurā patlaban atrodas zirgi, ir izpostīta, radīti kaitējumi dabas vērtībām.
DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktora vietnieks Artūrs Jansons diskusijā uzsvēra: “Šis ir dabas parks “Piejūra”, kas izveidots pirms vairāk nekā 60 gadiem ar nolūku nodrošināt piejūras mežaino kāpu u.c. vērtību saglabāšanu. Zirgi šajā teritorijā atrasties drīkst, taču ne tādā koncentrācijā kā patlaban. Nav zināms, vai būtiskās pārslodzes rezultātā cietušais biotops te spēs atgriezties, vai arī tas ir neatgriezeniski zudis. Tādēļ no dabas un vides aizsardzības viedokļa ir atbalstāma “Rīgas mežu” iniciatīva šo teritoriju sakārtot.”
Tāpat jāuzsver, ka teritorijā esošās ēkas – bijusī skolēnu nometne, ir padomju laika mantojums. Tās ir bīstamas apmeklētājiem, t.sk. bērniem un jauniešiem, kas ir teritorijas pamatizmantotāji un apmeklētāji. Turklāt teritorijā nav ievēroti elektrodrošības pasākumi. Tādēļ uzņēmums šīs bīstamības tuvākajā laikā novērsīs.
“Rīgas mežiem”, kā teritorijas īpašniekam, jānodrošina ne tikai dabas vērtību saglabāšana un vides pieejamība visai sabiedrībai, bet arī normatīvo aktu ievēršana.
Izprotot iedzīvotāju paustās bažas un satraukumu, “Rīgas meži” šodien apzinājuši iespējamo teritoriju, kurā daļa zirgu varētu pārziemot. Par to nākamnedēļ plānotas sarunas ar kluba un iedzīvotāju biedrību pārstāvjiem.
Tomēr tas neizslēdz to, ka sporta klubam ir jāsakārto degradētā vide, kā arī jāsamaksā “Rīgas mežiem” par teritorijas faktisko izmantošanu un jāveic nekustamā īpašuma nodokļa maksājums.
Tāpat “Rīgas meži” iedzīvotājiem apliecina, ka tiks izstrādāta koncepcija par teritorijas turpmāko izmantošanu. Šajā procesā tiks iesaistīts gan jātnieku klubs, gan apkaimes iedzīvotāju biedrības u.c. interesenti. Līdz teritorijas sakārtošanai un koncepcijas izstrādes noslēgumam “Rīgas meži” teritorijā neveiks nekādas citas darbības, izņemot drošības pasākumus.
Trešdien, 23.augustā, “Rīgas meži”, sadarbībā ar pašvaldību, Mangaļsalā rīkoja jūnija sākumā izziņotu tikšanos ar vietējiem iedzīvotājiem un teritorijas lietotājiem. Tikšanās mērķis: klātienē un nepastarpināti diskutēt par teritorijas tālāko attīstību, lai nodrošinātu vides, drošības, labas pārvaldības, kā arī iedzīvotāju un apmeklētāju intereses Mangaļsalā, dabas parkā “Piejūra” (NATURA 2000 teritorija), Mangaļsalas ielā 2, Rīgā.
“Rīgas mežu” pārziņā esošie nekustamie īpašumi
“Rīgas meži” kopš 2021.gada nogales aktīvi strādā pie gadiem nerisinātu īpašumu jautājumu sakārtošanas, apzinot noslēgtos nomas līgumus, apsekojot teritorijas dabā, veicot spēkā esošo nomas līgumu noteikumu un maksu pārskatīšanu. Tāpat uzņēmums strādā pie teritoriju atbrīvošanas tajos īpašumos, kuros nomas tiesiskās attiecības ir izbeigušās. Līdz 2022.gada 31.decembrim uzņēmums bija sakārtojis 73 iepriekš degradētas teritorijas, bet līdz 2023.gada jūlijam – jau 120 teritorijas, no kopskaitā vairāk nekā 300 īpašuma vienībām.
Arī īpašums Mangaļsalas ielā 2, Rīgā un ar to saistītie jautājumi, ir viens no tiem, kuru “Rīgas meži” risina. Te būtiski pasliktināts vides stāvoklis, tajā esošā infrastruktūra nav droša, kā arī notiek īpašuma ilgstoša lietošana bez juridiska pamata u.c.
Papildinformācija
Vēsture: “Rīgas mežu” un jātnieku kluba sadarbība
2017.gadā uz vienu gadu noslēgtais līgums paredzēja 0,33 ha izmantošanu. Turklāt kopš 2021.gada biedrība lieto teritoriju bez spēkā esoša nomas līguma.
10,53 ha plašā teritorija un uz tās esošās ēkas ir uzņēmuma pamatkapitālā. Ieguldot teritoriju pamatkapitālā, tika noteikta tās izmantošana – labiekārtošana, zaļās zonas ierīkošana un uzturēšana, to primāri izmantojot bērnu un jauniešu atpūtas organizēšanai un ārpusstundu aktivitātēm, kā arī kultūras un atpūtas iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem. Tāpat teritorija izmantojama, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas, kultūrvides u.c. funkciju īstenošanu.
Tādēļ jo īpaši svarīgi ar teritorijas nākotni un attīstību saistītos jautājumus risināt rūpīgi un atbildīgi, t.sk. iesaistot sabiedrību. Tāpat būtiski nepieļaut tiesiskajam regulējumam neatbilstošu rīcību un tās iespējamās sekas.
Teritorijas nākotne
“Rīgas meži” uzsver, ka uzņēmumam būtiski, lai nākotnē pilnībā tiktu ievērotas normatīvo aktu prasības, lai teritorija ir atbilstoši apsaimniekota, lai tā kļūst pieejamāka pēc iespējas plašākai sabiedrībai un atbilstu pēc iespējas plašākas sabiedrības interesēm, lai tiktu saglabātas dabas vērtības u.c.
Tādēļ tuvākā pusgada laikā “Rīgas meži” plāno izsludināt konkursu par teritorijas attīstības koncepcijas izstrādi. Koncepcijas mērķis ir padarīt teritoriju pieejamu pēc iespējas plašākai sabiedrībai un piemērotu pēc iespējas plašākam interesentu lokam, t.sk., lai būtu sports, aktīvā atpūta, zirgi u.tml.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam te atļautas rekreācijas iespējas, zaļās zonas attīstība, bērnu un jauniešu izglītošanas aktivitātes un nometnes, nelielas kafejnīcas u.c. Savukārt, lai nodrošinātu šādus pakalpojumus, nepieciešams rīkot izsoles. Normatīvais regulējums paredz arī izņēmumus.
Vienlaikus, atbilstoši normatīvajiem aktiem, arī bez sertificēta vērtētāja atzinuma, “Rīgas mežiem” nav tiesību noslēgt līgumu ar kādu nomnieku tā pat vien.
Juridiskais ietvars
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (Likums) 3.pants nosaka, ka kapitālsabiedrībai, šajā gadījumā – “Rīgas mežiem”, ir pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu: 1) rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu; 2) manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Ņemot vērā, ka nomas tiesiskās attiecības par zemesgabala daļas lietošanu ir izbeigušās 31.12.2020. un noslēgtais nomas līgums vairs nav spēkā, juridiski to vairs nav iespējams pagarināt. Lai tiktu noslēgts jauns nomas līgums par minētās teritorijas izmantošanu, izsludināma izsole, nosakot nomas objekta sākumcenu (atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktam vērtējumam). Normatīvais regulējums paredz arī izņēmumus.
Šādā izsolē ir tiesīgs piedalīties ikviens pretendents, un attiecīgi, solot augstāko nomas maksu, iegūt tiesības noslēgt nomas līgumu.
Publiskai personai piederoša zemesgabala vai tā daļas iznomāšanas kārtību, nomas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī atsevišķus nomas līgumā ietveramos tipveida nosacījumus regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” (Noteikumi).
Papildus nomas maksai, atbilstoši Noteikumiem, nomniekam jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis proporcionāli iznomātajai platībai.
Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma grafiskai daļai “Funkcionālais zonējums”, zemesgabals atrodas dabas un apstādījumu teritorijā (DA2). Atbilstoši spēkā esošā teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Rīgas domes 15.12.2021. saistošajiem noteikumiem Nr.103) šīs teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN), 1024.punktam: “Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves. Teritorijā atļauts plašs ar rekreāciju saistītu izmantošanas veidu spektrs. Tajā ietverti esošie mežaparki, parki, citas labiekārtotās un nelabiekārtotās dabas un apstādījumu teritorijas, kurās paredzētas iespējas veidot jaunus mežaparkus, parkus, skvērus un citas labiekārtotas teritorijas”.
Savukārt atbilstoši TIAN 1042.punktam zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 01001200688, kas atrodas dabas parkā “Piejūra”, atļauti šādi izmantošanas veidi:
- 1042.1. tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas,
- 1042.2. kultūras iestāžu apbūve (12004),
- 1042.3. sporta būvju apbūve (12005),
- 1042.4. labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.
Dabas parks “Piejūra”
Dabas parks “Piejūra” kā aizsargājama teritorija izveidots 1962.gadā, lai nodrošinātu piekrastes ekosistēmu kompleksa, Latvijas un vēlāk arī Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo biotopu un sugu saglabāšanu.
Tāpat tas radīts, lai nodrošinātu sabiedrības izglītības un atpūtas iespējas, kas nav pretrunā ar dabas vērtību aizsardzību. Dabas parks atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, ietverot teritoriju abos Daugavas krastos – no Vecāķiem līdz Gaujas ietekai jūrā. 1999.gadā dabas parks paplašināts, iekļaujot teritoriju no Vakarbuļļiem līdz Inčupei.
Šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķis ir saglabāt piekrastes biotopu kompleksu, it īpaši mežainās kāpas, pelēkās kāpas, piejūras pļavas un ezerus.
Teritorijai ir būtiska ainaviskā vērtība. To pamatā nosaka kāpu reljefs, nesadrumstalotais meža klājums ar īpaši vecām priedēm un salīdzinoši maz pārveidotā piekraste.
Dabas parkā konstatēti 24 ES nozīmes biotopi, kas aizņem 84% teritorijas – visvairāk no šīm vērtībām ir mežainas piejūras kāpas, ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas un veci vai dabiski boreāli meži. Īpaša vērtība dabas parkā ir Piejūras zālāji.
Dabas parka darbību regulē MK noteikumi Nr.740 “Dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
Visā dabas parka teritorijā, neatkarīgi no funkcionālās zonas, noteikti dažādi ierobežojumi un aizliegumi, t.sk. aizliegts pārvietoties ar dzīvniekiem (piemēram, zirgiem) aizliegts pa dabas parka teritoriju ārpus noteiktiem maršrutiem vai kas ierīkoti īpaši noteiktā kārtībā.
Savukārt 2020.gadā apstiprināts dokuments “Dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plāns 2020.-2031.gadam”. Tajā norādīti maršruti izjādēm tieši ar zirgiem. “Rīgas mežu” speciālistu konstatētais liecina, ka šie maršruti netiek ievēroti.
