DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
23. augustā, 2023
Lasīšanai: 3 minūtes

Ierosināta lieta par normām, kas regulē apstādījumu apsaimniekošanu un aizsardzību uz privātīpašumā esošās zemes Jūrmalas valstspilsētā

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Jūrmalas pilsētas domes  2012. gada 22. novembra saistošo noteikumu Nr. 46 “Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība” 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”.

Pieteikuma iesniedzējs lūdzis Satversmes tiesu atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 22. novembra saistošo noteikumu Nr. 46 “Jūrmalas pilsētas apstādījumu apsaimniekošana un aizsardzība” 3. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 90. un 105. pantam un spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža. Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2022. gada 5. februārim. Tā noteica, ka visi apstādījumi Jūrmalas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājami pilsētas apstādījumi un tiem ir sabiedriska vērtība.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pieteikuma iesniedzējam pieder zemesgabals, kas atrodas Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā. Viņš lūdzis Jūrmalas valstspilsētas domi atļaut uz šī viņam piederošā zemesgabala nocirst vairākus kokus. Ar domes lēmumiem lielākā daļa koku tika atzīti par ainaviski vērtīgiem un, pamatojoties uz apstrīdēto normu, to ciršana netika atļauta. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma liedz viņam tiesības lemt par rīcību ar savu nekustamo īpašumu, tā labiekārtošanu un ainavas izveidi, kā arī novērst potenciālu sava īpašuma apdraudējumu. Turklāt no apstrīdētās normas izrietošais pamattiesību – īpašuma tiesību- ierobežojums neesot noteikts ar skaidru un pienācīgā kārtībā pieņemtu normatīvo aktu. Proti, apstrīdētā norma esot izdota, pārkāpjot pašvaldībai dotā pilnvarojuma apjomu. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā likumdevējs neesot piešķīris pašvaldībai tiesības ar saistošajiem noteikumiem atzīt, ka visi koki uz privātīpašumā esošas zemes ir aizsargājami un tiem ir sabiedriska vērtība, kā arī ierobežot personas tiesības cirst šos kokus, pamatojoties uz to vien, ka tiem ir ainaviska vērtība.

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu,– Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību – līdz 2023. gada 25. oktobrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada. 23. janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Informācija par lietu: 2023-36-03

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI