Ūdensputnu medību sezona tiek atklāta 12. augustā plkst. 16.00. Medību sezonas sākumā – no 12. augusta līdz 14. septembrim, ūdensputnus atļauts medīt trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim – katru dienu. Ūdensputni, piemēram, meža pīles, krīkļi, prīkšķes un gaigalas, ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, un līdz ar to nav noteikts nomedījamo putnu skaits. Pagājušajā medību sezonā Valsts meža dienestam tika ziņots par 17 000 ūdensputnu nomedīšanu.
Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe. Publisko ezeru un upju saraksts ir atrodams Civillikuma 1. pielikumā. Valsts meža dienests atgādina, ka medīt publiskajās ūdenstilpēs, kas atrodas pilsētu administratīvajās teritorijās, atļauts tikai saskaņā ar attiecīgās pašvaldības noteikto kārtību. Ja pašvaldība šādu kārtību nav izstrādājusi, medīt pilsētas teritorijā ir aizliegts.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās var būt noteikti citi ūdensputnu medību termiņi, liegumi un ierobežojumi. Pirms došanās uz medību vietu ieteicams noskaidrot konkrētās medību platības tiesisko statusu un ierobežojumus, kas saistīti ar ūdensputnu medībām. Informācija par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnes sadaļā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS.
Piedaloties ūdensputnu medībās, medniekiem ir jāpārzina un jāievēro visas medību drošības noteikumu prasības. Ņemot vērā to, ka publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, Valsts meža dienests aicina medniekus cienīt un respektēt cilvēkus, kuri dzīvo vai atpūšas pie ūdens. Dienests informē, ka ūdensputnu medību sezonas atklāšanas laikā sadarbībā ar Valsts policiju plāno veikt medību kontroli, galveno uzmanību pievēršot tieši medību drošības prasību ievērošanai.
Tāpat medniekiem jāņem vērā, ka medījot ūdensputnus, kopumā ir jāievēro tādas pašas biodrošības prasības kā mežacūku medībās. Tas saistīts ar to, ka ar augsti patogēno putnu gripu (APPG) var saslimt ne tikai savvaļas putni un mājputni, bet arī mājdzīvnieki (suņi un kaķi) un cilvēki. Papildus informācija par APPG izplatību un uzliesmojumiem atrodama Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā https://www.pvd.gov.lv/lv/putnu-gripa un Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā https://www.spkc.gov.lv/lv/putnu-gripa.
Valsts meža dienests vērš uzmanību arī uz to, ka saskaņā ar EK Regulas Nr. 1907/2006 (REACH regulas) XVII pielikumu kopš 15.02.2023. mitrājos vai līdz 100 m attālumā no tiem ir aizliegts izšaut skrotis, kurās svina koncentrācija pēc masas ir 1 % vai vairāk. Mitrāji EK regulas izpratnē ir palienes, zāļu un kūdras purvi vai ūdeņu platības – dabiskas vai mākslīgas, pastāvīgas vai pārplūstošas, kurās ir stāvošs vai tekošs ūdens, saldūdens, iesāļš vai sāļš ūdens, t. sk. jūras akvatorijas, kuru dziļums bēguma laikā nepārsniedz 6 metrus. Šis aizliegums faktiski nozīmē to, ka visā Latvijas teritorijā ūdensputnu medībās aizliegts lietot skrošu šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties ar svinu saturošu skrošu munīciju ūdenstilpēs un blakus tām.
Tāpat dienests atgādina, ka Medību noteikumos ir noteikta kārtība, kādā mednieki apkopo informāciju par nomedītajiem ūdensputniem. Medījot individuālajās medībās publiskajos ezeros un upēs, mednieks pats reģistrē nomedītos ūdensputnus nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā vienas dienas laikā pēc medībām.
Vairāk informācijas Valsts meža dienesta mājas lapā.
Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža apsaimniekošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
