Saeimas priekšsēdētājs pauda, ka ebreju tautas genocīda upuru piemiņas vieta ir simbols, kas apliecina arī atmiņu spēku un nozīmi. Tā māca neaizmirst pagātni, atvērtām acīm raudzīties tagadnē un nākotnē, redzēt ļaunumu un nepieļaut tā atkārtošanos, jo arī šodien neapvaldīts ļaunums ir realitāte.
“Cilvēce ir nepietiekami mācījusies no pagātnes traģēdijām. Holokausta noliegšana, antisemītisms joprojām ir dzīvs,” sacīja E.Smiltēns, aicinot mācīties no pagātnes traģēdijām, novērst varmāku nesodāmības sajūtu un atjaunot taisnīgumu. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra holokausta radīto milzīgo zaudējumu un postu.
Holokausta upuru piemiņas brīdī piedalījās arī Saeimas Prezidija locekļi un deputāti, kā arī citas valsts amatpersonas un ārvalstu diplomātiskais korpuss.
Pirms 82 gadiem, 1941.gada 4. jūlijā, Rīgā tika nodedzinātas piecas sinagogas, iezīmējot aizsākumu nacistu okupācijas varas īstenotajam holokaustam.
