“LVM kā valsts mežu apsaimniekotājam un ceļu īpašniekam ir jārūpējas par meža ceļu ar grants segumu ietekmi uz iedzīvotājiem, jo vasaras kļūst arvien garākas un sausākas, turklāt iedzīvotāji kļuvuši mobilāki un, pateicoties attālinātā darba iespējām, daudzi izvēlas dzīvot viensētās, kas bieži vien atrodas samērā tuvu meža ceļiem. Vienlaikus sabiedrība ir kļuvusi prasīgāka pret dzīves vides kvalitāti, jo īpaši, ja runa ir par ārtelpu ap savu dzīvesvietu. Esam gandarīti par zinātnieku paveikto šajā izpētes projektā, jo rezultātu varēsim ērti un efektīvi ieviest savā ikdienā, turklāt īpaši jāuzsver, ka šis līdzeklis nav iegūts no fosilām izejvielām, bet gan no mūsu pašu, Latvijā audzēta atjaunojama resursa – koksnes, atstājot pēc iespējas minimālu ietekmi uz apkārtējo vidi,” skaidro LVM Meža infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas vadītājs Ingus Barviķis.
Laboratoriskā pētījumā zinātnieki noteica dažādu piegādātāju lignosulfonāta īpašības, eksperimentēja ar tā koncentrāciju, viskozitāti, iestrādes metodi, veica novecināšanu, lai noskaidrotu, cik ilgi uz lignosulfonātu bāzes veidotais atputekļotājs izturēs ultravioleto starojumu un augstu gaisa temperatūru. Tā atrasta Latvijas apstākļiem optimāla tehnoloģija. Laboratoriski apstiprināta tās efektivitāte karstos un sausos vasaras periodos – pēc iestrādes meža ceļā atputekļotājs īpašības saglabā vairākus mēnešus, iestrādājot to atkārtoti, nepieciešams mazāks apjoms.
“Grants ceļu atputekļošanā tradicionāli izmanto kalcija hlorīdu, kas nakts stundās saista gaisa mitrumu, lai dienā ceļa virskārta tik ātri neizžūtu. Tas ir labs un efektīvs līdzeklis, taču meža ekosistēma ir jūtīga, tādēļ uz meža ceļiem ne vienmēr var izmantot tradicionālos atputekļošanas risinājumus. Lignosulfonāts ir biosaistviela, kas putekļus “salīmē” kopā, neļaujot tiem pacelties gaisā,” skaidro RTU Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs.
Tehnoloģiskais process, ko zinātnieki aprobēja laboratorijā, aizvadītajā nedēļā pārnests uz reāliem apstākļiem. Plakanciema apkaimē tika atputekļots meža ceļš trīs kilometru garumā. RTU pētnieks skaidro, ka eksperimentālais ceļš sadalīts 15 posmos, izmantojot dažādas atputekļotāja kombinācijas. Lai varētu salīdzināt, vienā posmā uzklāts arī kalcija hlorīds, bet citā – kalcija hlorīda un lignosulfonāta maisījums. Turpmāk tiks sekots līdzi, kā ceļš kalpo, vai un cik ātri atputekļotājs izskalojas, kādos apstākļos tam ir augstākā efektivitāte.
Šonedēļ plānots realizēt līdzīgu ceļa apstrādi Ķeguma pusē uz Abermaņu ceļa. Mērķis ir salīdzināt pielietoto līdzekļu efektivitāti pie lielākas transporta intensitātes un atšķirīga ceļa segas materiāla. Svarīgi arī iespējami atšķirīgie laika apstākļi.
Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS “Latvijas autoceļu uzturētājs” un SIA “Ceļu eksperts”.
