Stāsta ornitologs, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vides eksperts Uģis Bergmanis:
“Pirms migrācijas, augustā un septembrī, dzērves pulcējas baros un barojas nokultos labības tīrumos.
Iestājoties krēslai, dzērves, skaļi saucot, lido uz nakšņošanas vietām purvos. Tieši nakšņošanas vietas ir īpaši nozīmīgas – tās dod drošu patvērumu tumsā un ir grūti pieejamas gan cilvēkiem, gan plēsējiem.
Starp skaļajiem lidojošo dzērvju saucieniem var saklausīt arī pīkstošas skaņas – tās izdod jaunās dzērves.”
Dzērves Latvijā ir bieži sastopamas, tās ligzdo mitrās un grūti pieejamās vietās – purvos, mitros mežos, izcirtumos, krūmājos un bebrainēs, kā arī slīkšņās ezeru un dīķu krastos.
Ligzdu dzērves būvē uz ūdens ieskautas saliņas vai ciņa, dēj divas olas. Dzērves ir ceļotājas – tās ierodas ligzdošanas vietās jau martā, kad zemi vēl klāj sniegs. Savukārt uz ziemošanas vietām Eiropas rietumu un Āfrikas ziemeļu daļās dzērves dodas septembra beigās.
