Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka Saeimas kārtības rulli var salīdzināt ar sava veida likumdošanas satiksmes noteikumiem jeb kārtību, ko atzīst un respektē visi procesa dalībnieki. “Kārtības rulli var salīdzināt ar sarežģītu atsvaru mehānismu, kas nodrošina demokrātijā tik nepieciešamo līdzsvaru un balansu,” sacīja E.Smiltēns, atzīmējot, ka tas vienlaikus atbild uz demokrātijai fundamentāliem jautājumiem, piemēram, par vairākuma un mazākuma attiecībām vai izteiksmes un viedokļa brīvas izpaušanas salāgošanu ar efektīvu likumdošanas darbu.
“Laiki mainās, mainās arī mūsu valsts, sabiedrība, likumdošanas process un tam līdzi – arī Kārtības rullis. Pārmaiņas ir dabiskas un var droši paredzēt, ka tās notiks arī turpmāk,” sacīja Saeimas priekšsēdētājs, atzīmējot, ka, neraugoties uz pārmaiņām, Saeimas kārtības rullis vienmēr pildīs savu galveno funkciju – nodrošinās likumdošanas procesa skaidrību, ļaujot saprotamā, caurskatāmā un demokrātiskā veidā īstenot pašu galveno – vēlētāju gribu.
Par godu Saeimas kārtības ruļļa simtgadei parlamentā norisinājās diskusija par likumdevēja darba organizāciju cauri laikiem. Tāpat tika atvērts jubilejas izdevums, kurā iekļauta 1994.gadā pieņemtā Saeimas kārtības ruļļa aktuālā redakcija, kā arī starpkaru perioda redakciju faksimilizdevumi. Tie ļauj iepazīties ar dažādos laikos pieņemto Latvijas parlamenta darbības noteikumu tekstiem, to attīstību un izmaiņām.
Pasākumu papildināja Ģertrūdes ielas teātra izrādes “Nasing spešal” fragmenti. Tās pamatā ir viena no ilgākajām Saeimas sēdēm atjaunotās Latvijas vēsturē – 2008.gada nogales sēde, kas ilga 28 stundas un 16 minūtes.
Latvijā parlamenta darba procedūras un noteikumi allaž bijuši apkopoti vienā likumā – Saeimas kārtības rullī. Pirmais Saeimas kārtības rullis stājās spēkā 1923.gadā, savukārt 3.Saeimas laikā – 1929.gadā – pieņemts tā pārstrādātais teksts. Pēc padomju okupācijas atjaunotajā Latvijas Republikā Saeimas kārtības rullis, pielāgots tā brīža vajadzībām, atkal stājās spēkā 1994.gadā.
