Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 9,1 miljards eiro.
IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās
(procentos)
IKP faktiskajās cenās 2023. gada 1. ceturksnī bija 9 148,7 milj. EUR
Ražošanas aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2023. gada 1. ceturksnī
(%, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
2023. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7 %) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2 % un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1 %.
Lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 1,8 % izaugsmi (tajā skaitā, augkopībā pieaugums par 3,8 %, bet lopkopībā – par 0,6 %). Pieaugums arī zivsaimniecībā – par 9,4 %, bet samazinājums mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē – par 6,9 %.
Trešo ceturksni pēc kārtas samazinājums konstatēts apstrādes rūpniecībā – par 4,3 %.To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā par 11,1 % (galvenokārt zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā). Citās būtiskās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences – pieaugumi vērojami pārtikas produktu ražošanā (par 5,3 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 18,4 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 55,8 %), kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā. Savukārt samazinājumu uzrāda nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (par 19,3 %), ķīmisko vielu un produktu ražošana (par 24,9 %), gatavo metālizstrādājumu ražošana (par 10,0 %) un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (par 6,3 %).
Neskatoties uz pieaugumu ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā (par 6,0 %), pārējā rūpniecībā vērojams kritums (par 4,5 %), ko ietekmēja samazinājums par 8,2 % elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 25,3 %).
Pēc ilgstoša samazinājumu perioda būtisks pieaugums (par 17,0 %) novērojams būvniecības nozares attīstībā. Izaugsme visās trijās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku būvniecība pieauga par 25,2 %, inženierbūvniecības veikto darbu apjoms – par 6,3 % un specializēto būvdarbu veikšana – par 13,1 %.
Tirdzniecības nozarē samazinājums par 10,3 %, ko būtiski ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 27,3 %. Pozitīvu ieguldījumu tirdzniecības attīstībā sniedza pieaugums automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē (par 22,7 %). Mazumtirdzniecībā vērojamo samazinājumu (par 1,4 %) ietekmēja pārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 5,5 % un nepārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 0,9 %.
Transporta un uzglabāšanas nozares samazinājumu (par 4,7 %) negatīvi ietekmēja samazinājums sauszemes un cauruļvadu transporta darbībā (par 5,7 %), ūdens transporta nozares samazinājums par 4,0 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībā – par 6,2 %, kā arī pasta un kurjeru darbībā – par 3,5 %. Turpretī pozitīvu ieguldījumu transporta un uzglabāšanas nozares attīstībā sniedza gaisa transports – pieaugums par 66,2 %.
Lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības izaugsmi nodrošināja informācijas un komunikāciju nozaru darbības (pieaugums par 12,2 %), ko veicināja apjoma pieaugums, informācijas pakalpojumu sniegšanā par 14,0 %, kā arī datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 19,0 %), savukārt samazinājums (par 0,7 %) vērojams telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā.
Finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 3,9 % apmērā noteica finanšu pakalpojumu nozare un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības – kritumi attiecīgi 3,6 % un 14,1 % apmērā. Savukārt apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē vērojams pieaugums 7,8 % apmērā, kur pieauga bruto parakstītās prēmijas nedzīvības apdrošināšanā un izmaksāto atlīdzību samazinājums privātajos pensiju plānos.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma pieaugumu par 2,6 % sekmēja darbības juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā (par 10,0 %), citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 5,8 %), arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā (par 3,3 %), centrālo biroju darbības, konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Negatīva ietekme uz nozares attīstību vērojama reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā – samazinājums par 3,2 %.
Stabilu pieaugumu uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības – pieaugums par 7,2 %. Vislielākā pozitīvā ietekme nozares attīstībā bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībām – kāpums par 15,2 %, biroju administratīvajām darbībām (par 14,9 %), ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumiem (par 14,3 %), ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarei (par 8,8 %). Negatīva ietekme uz ekonomikas attīstību 1. ceturksnī bija darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – samazinājums par 4,9 %.
Produktu nodokļu apjoms šī gada 1. ceturksnī pieauga par 3,1 %, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauga par 4,2 %, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinājās par 0,2 %.
Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2023. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību kopējie izdevumi ir palielinājušies par 0,4 %. Tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē samazinājās par 5,1 %. Izmantoto pakalpojumu apjoma ziņā izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo samazinājušies par 15,5 %, ko galvenokārt ietekmēja salīdzinoši siltā ziema. Ievērojami palielinājušies mājsaimniecību izdevumi par atpūtu un kultūru, (pieaugums par 14,1 %), kā arī restorānu un viesnīcu pakalpojumu izdevumi palielinājušies par 18,0 %, ko daļēji iespaidoja arī zemās bāzes efekts, jo 2022. gada 1. ceturkšņa rādītājus vēl ietekmēja Covid-19 ierobežojumi. Mājsaimniecības par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) tērējušas par 6,7 % vairāk.
Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 6,9 %.
Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 11,3 %, tai skaitā ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājušies par 17,0 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos palielinājušies par 4,9 %. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 4,3 %.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi samazinājušies par 0,7 %, tai skaitā preču eksports samazinājies par 2,3 %, bet pakalpojumu eksports pieaudzis par 4,0 %. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), minerālprodukti un elektroierīces un elektroiekārtas. 2023. gada 1. ceturksnī lielākās pakalpojumu eksporta grupas bija transporta pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, kā arī datorpakalpojumi.
Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 3,1 %, tai skaitā preču imports par 0,1 % un pakalpojumu imports par 19,1 %. Galvenokārt tiek importēti minerālprodukti un elektroierīces un elektroiekārtas. Visvairāk importētie pakalpojumi – transporta pakalpojumi un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi.
IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2023. gada 1. ceturksnī
(%, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni)
Ienākumu aspekts
(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati)
2023. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieaudzis par 15,2 %, (gan darba alga, gan darba devēju sociālās iemaksas ir augušas par 15,2 %).
Vislielākais kopējā darbinieku atalgojuma apjoma pieaugums ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs par 29,5 %; vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta; transportēšanas un uzglabāšanas; izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā par 18,5 % un finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē par 18,3 %. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 15,5 %, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu.
Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājies par 2,3 %, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 12,2 %.
Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas
Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī atjaunotie biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama oficiālās statistikas portālā 22. jūnijā.
IKP galveno rādītāju vēsturisko datu un revīzijas apjomu laikrindas pieejamas lejupielādei IKP metadatu sadaļā Excel datņu veidā.
Plašāka informācija par IKP pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā Valsts un ekonomika “Iekšzemes kopprodukts – ceturkšņa dati”.
Metodoloģiskā informācija
IKP ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:
- uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
- CSP veiktā Darbaspēka apsekojuma dati;
- Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
- Latvijas Bankas dati;
- Agroresursu un ekonomikas institūta dati.
IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde), tādējādi izslēdzot konkrētā perioda cenu izmaiņu ietekmi.
IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa cenu indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits utt.).
Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.
IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.
Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.
