Ministru prezidents uzsvēra, ka Krievijas agresija Ukrainā ir tikai stiprinājusi NATO. Aliansē iestājusies Somija, un Latvija cer, ka tai tuvākajā laikā pievienosies arī Zviedrija, stiprinot Baltijas reģiona aizsardzības spējas un drošību.
Pēc Kariņa teiktā, ir jāturpina darbs NATO kaujas spēju palielināšanā, tostarp ieviešot NATO Madrides samita lēmumus par Austrumu flanga stiprināšanu.
Ministru prezidents arī uzsvēra nepieciešamību sūtīt Ukrainai skaidru signālu, ka tā saņems NATO dalībvalstu atbalstu tik ilgi, cik būs nepieciešams. K. Kariņš pauda, ka pēc uzvaras Ukrainai ir jākļūst par NATO dalībvalsti – tikai pilnvērtīga Ukrainas dalība militārajā aliansē garantēs ilgstošu mieru Eiropā un Krievijas militārās agresijas beigas.
Pēc K. Kariņa teiktā, Latvija jau ir sniegusi Ukrainai atbalstu vairāk nekā 1% apmērā no IKP un to turpinās sniegt. Savu aizsardzības spēju stiprināšanai Latvija ir apņēmusies līdz 2025. gadam novirzīt aizsardzībai finansējumu 2,5% apmērā no IKP, līdz 2027. gadam – 3% no IKP. Latvija ievieš valsts aizsardzības dienestu un iegādāsies krasta apsardzības, raķešu artilērijas sistēmas un kopā ar Igauniju – vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas.
“Latvijas turpinās atbalstīt Ukrainu, turpinās investēt savu aizsardzības spēju stiprināšanā un sadarbosies ar sabiedrotajiem, stiprinot Eiropas drošību,” uzsvēra K. Kariņš.
