“Turpmākie gadi mūsu armijai būs liels izaicinājums gan infrastruktūras, gan cilvēku resursu ziņā. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un kopumā ģeopolitiskās situācijas dēļ NBS darba apjoms ir krietni pieaudzis. Ievēlēšanas gadījumā jaunajam armijas komandierim novēlu saglabāt mūsu karavīros motivāciju un profesionalitāti un apliecinu arī komisijas atbalstu ikdienā,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Latvijas armijai jāturpina sava attīstība, stiprinot mūsu bruņotos spēkus, kas ir moderni, spēcīgi un sabiedrībā atbalstīti, deputātiem teica K.Pudāns. Kā lielākos izaicinājumus K.Pudāns minēja valsts aizsardzības rezerves veidošanu un Latvijas armijas plānu salāgošanu ar NATO ambiciozajiem mērķiem.
Komisijas deputāti izcēla K.Pudāna augsto profesionalitāti, pieredzi un izglītību, kā arī pārrunāja moderno tehnoloģiju izmatošanu armijas darbā, rezerves karavīru lomu un valsts aizsardzības dienesta attīstību.
K.Pudānam ir vairāk nekā 20 gadu dienesta pieredze NBS, dienot Sauszemes spēkos, Zemessardzē un NBS Apvienotajā štābā. No pagājušā gada februāra K.Pudāns pilda Zemessardzes komandiera pienākumus. Militāro izglītību viņš ieguvis Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Baltijas Aizsardzības koledžā Igaunijā, savas zināšanas papildinājis arī ASV un Francijas armijas kājinieku skolās. K.Pudānam ir bakalaura grāds tiesību zinātnē un maģistra grāds visaptverošās kvalitātes vadībā. Starptautisku dienesta pieredzi viņš guvis starptautiskajā operācijā Afganistānā, kā arī pildot militārā pārstāvja pienākumus Militārajā pārstāvniecībā NATO/ES Briselē.
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu Saeima NBS komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Pašreizējam NBS komandierim Leonīdam Kalniņam 26.janvārī noslēgsies otrais pilnvaru termiņš Latvijas armijas komandiera amatā.
